Par sprādzienu rīkošanu Francijā sāk tiesāt starptautisko teroristu Karlosu Šakāli
Parīzē pirmdien sākās tiesas prāva pret Venecuēlas partizānu vadoni un bēdīgi slaveno teroristu Iļjiču Ramiresu-Sančesu, kas pazīstams ar iesauku Karloss Šakālis un jau izcieš mūža ieslodzījumu Francijā, bet tagad tiek tiesāts saistībā ar apsūdzībām par četru sprādzienu sarīkošanu Francijā, kurā gāja bojā 11 cilvēki, bet gandrīz 150 tika ievainoti.
62 gadus vecais terorists, kas nekad nav slēpis savu pagātni, ka bijis līderis bandai, kas veica uzbrukumus Varšavas līguma valstu izlūkdienestu uzdevumā un galēji kreisu iemeslu vai Palestīnas atbalstam, šoreiz noliedz apsūdzības par sprādzienu Francijā rīkošanu.
"Esmu profesionāls revolucionārs," viņš skaidroja tiesnesim, izskatoties mierīgs, bez bažu ēnas sejā.
Tiesas prāvā, kuras beigas plānots 16.decembrī, uzklausīs apmēram 20 liecinieku, tostarp ģimenes locekļus, ekspertus un bijušos sabiedrotos.
Karlosam Šakālim 1997.gada decembrī tika piespriests mūža ieslodzījums par 70. gados izdarīto slepkavību, kad viņš Parīzē nogalināja divus Francijas pretizlūkošanas dienesta darbiniekus un vienu ziņotāju.
Terorists bija saistīts ar naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC valstu ministru sagrābšanu par ķīlniekiem 1975.gadā Vīnē un ar aviosabiedrības "Air France" lidmašīnas nolaupīšanu 1976.gadā.
Francijas aģenti notvēra Karlosu Šakāli 1994.gada 15.augustā Sudānas galvaspilsētā Hartumā un aizveda uz Parīzi maisā.
Jaunākā prāva saistīta ar četriem uzbrukumiem 80.gados, kas tiek uzskatīta par daļu no Karlosa Šakāļa privātā kara pret Franciju, lai atbrīvotu divus biedrus, tostarp savu nākamo sievu, kas tika aizturēti Parīzē par plānu uzbrukt Kuveitas vēstniecībai.
Francijas amatpersonas saņēma vēstuli ar Karlosa pirkstu nospiedumiem, kurā bija draudēts ar "karu", ja abi netiks atbrīvoti 30 dienu laikā.
1982.gada 29.martā notika sprādziens ekespresvilcienā "Le Capitole", kas bija ceļā no Parīzes uz Francijas dienvidu pilsētu Tulūzu, nogalinot piecus, bet ievainojot 28 cilvēkus.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās grupējums, kas sevi dēvēja par "Karlosa starptautiskajiem draugiem teroristiem" un jau tā paša gada 22.aprīlī pie laikraksta "Al Watan Al Arabi", kas bija noskaņots pret Sīriju, ēkas uzsprāga automašīna, nogalinot kādu garāmgājēju un ievainojot 60 cilvēkus.
Tajā pašā dienā Šakāļa sabiedrotais Bruno Bregē un nākamā sieva Magdalēna Kopa tika notiesāti par plānu uzbrukt Kuveitas vēstniecībai.
Savukārt 31.decembrī nogranda sprādziens ātrvilcienā TGV, kas bija ceļā no Marseļas uz Parīzi, nogalinot trīs cilvēkus un ievainojot 13, bet neilgi pēc tam bumba eksplodēja arī Marseļas dzelzceļa stacijā, nogalinot divus cilvēkus.
Pēc Dzelzs priekškara krišanas Ungārijas, bijušās Austrumvācijas un Rumānijas slepenpoliciju sniegtie dokumenti apliecina Karlosa Šakāļa saistību ar šiem uzbrukumiem.
Savukārt viņa advokāti, tostarp Izabella Kutāna-Peire, ar kuru Šakālis pirms desmit gadiem cietumā apprecējās musulmaņu ceremonijā, uzsver, ka šie dokumenti nav ticams pierādījums.
Aizmuguriski šajā lietā tiek tiesāti vēl trīs Karlosa grupējuma biedri.
Pēc uzbrukumiem Francijā Karloss devās uz Sīriju, kur dzīvoja līdz 1991.gadam, kad sākās Persijas līča karš, kurā Sīrija bija ASV sabiedrotā un lūdza Karlosam doties prom. Patvērumu viņš meklēja Sudānā, kur 1994.gadā Francijas slepenā dienesta aģenti ar Sudānas valdības palīdzību viņu sagūstīja un nogādāja Parīzē, kur tiesāja. Karloss un viņa advokāti uzstāj, ka Francija viņu nelikumīgi nolaupīja.
