Lietuvas poļi piedraudējuši nelaist bērnus skolās

Polijas premjerministrs Donalds Tusks nesen vēstulē Lietuvas valdības vadītājam Andrjum Kubiļum paziņoja, ka Varšava neuzskata Lietuvas un Polijas divpusējās ekspertu grupas darba rezultātus par apmierinošiem, un aicināja Viļņu mainīt jauno likumu.

Neapmierinātību ar ekspertu grupas darba rezultātiem paudusi arī Lietuvas Poļu skolu streiku komiteja. Trešdien tā izplatījusi paziņojumu, kurā pieprasa atsaukt "diskriminējošos" jaunā likuma punktus un atjaunot agrāko likuma redakciju, kas "bijusi spēkā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un visus Lietuvas neatkarības gadus".

Jaunā mācību gada sākumā Lietuvas poļi jau rīkoja skolu streiku un plašu protesta akciju Viļņā. Kopš pavasara protesti pret šo likumu vairākkārt notikuši arī Varšavā.

"Līdz šim mūsu lūgumi un prasības nav ņemtas vērā, tādēļ mēs tagad mobilizējamies streikiem,"  sacījusi komitejas sekretāre Renata Citacka. "Jau trešo mēnesi mūsu bērni apmeklē skolas. Ja nebūs nekādu ziņu no valdības, mēs esam gatavi jebkurā mirklī - kaut vai darba laikā, kad bērni jau devušies uz skolu, - ierasties un paņemt savus bērnus no turienes."

"Mēs esam par integrāciju, nevis asimilāciju," viņa paziņojusi.

Pēc Citackas teiktā, poļi apzinās, ka streiks nav labākā izeja, bet vēlas parūpēties par savu bērnu nākotni.

Lietuvas poļus neapmierina jaunā likuma redakcija, kas paredz mazākumtautību skolās no šā gada lietuviski mācīt vēsturi, ģeogrāfiju un pilsoniskās audzināšanas pamatus, valsts valodas mācīšanai atvēlot ne mazāk laika kā dzimtajai valodai. Pēc vecāku vēlēšanās lietuviešu valodā var tikt mācīti arī citi priekšmeti. Vismaz četras stundas nedēļā lietuviski jāmācās arī skolu sagatavošanas grupās, bet no 2013.gada gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolu beidzējiem būs jākārto vienāds valsts valodas eksāmens.

Pirms jaunā mācību gada sākuma Kubiļus vērsās pie Tuska vēstulē, kurā norādīja, ka Lietuvas valdība mazākumtautību skolām noteikusi atvieglotas klašu komplektēšanas prasības, lai pat tur, kur samazinājies bērnu skaits, netiktu slēgtas tādas skolas, kurās mācības notiek mazākumtautību valodās.

Turklāt tā dēvētais skolēna grozs, ko valsts atvēl katra skolas vecuma bērna izglītošanai, mazākumtautību un jauktajām skolām ir par 21% lielāks nekā lietuviešu skolām. Tās tiks apgādātas arī ar papildu mācību grāmatām, bet skolotājiem vasarā tiks rīkoti papildu kvalifikācijas celšanas kursi, viņš uzsvēra.

Septembra sākumā Kubiļus un Tusks vienojās izveidot ekspertu darba grupu, kura izvērtētu gan Lietuvas poļu, gan Polijas lietuviešu problēmas. Darba grupa piektdien Traķos tiksies piekto un pēdējo reizi.