Par krievu valodu vāc parakstus arī citās bijušajās PSRS valstīs

Baltkrievijā nosodījumu izpelnījies izglītības ministrs, kurš paziņojis, ka visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem būtu jāzina baltkrievu valoda, jo Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko reiz taču postulējis, ka valstī mierīgi var dzīvot, arī zinot tikai vienu – krievu valodu. Savukārt uz Tadžikistānu Maskava sūta vairākus simtus lielu krievu valodas skolotāju desantu.

Krievu valodas aizstāvji, ne bez Kremļa ziņas, pēdējā laikā izvērtuši plašu krievu valodas statusa nostiprināšanas kampaņu praktiski visā bijušā PSRS telpā. Kasjauns.lv apkopoja novembrī notikušās ar krievu valodu saistītās norises.

Tuvāko 11 mēnešu laikā Ukrainā valdošā promaskaviskā prezidenta Viktora Janukoviča Reģionālā partija plāno parlamentā pieņemt likumu, kas oficiāli Ukrainā nostiprinātu krievu valodas statusu. Tas nozīmē, ka daļā Ukrainas teritorijas krievu valoda varētu tikt pielīdzināta valsts – ukraiņu – valodas statusam.

Tikmēr Ukrainas Komunistiskā partija Odesas apgabalā – reģionā, kur visvairāk dzīvo krievi, vāc iedzīvotāju parakstus par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai

Dienvidosetijā referendumā nobalso par krievu valodu

Separātiskajā Gruzijas Dienvidosetijas republikā mēneša vidū kopā ar prezidenta vēlēšanām notika arī referendums, kurā bija jāatbild uz jautājumu: „Vai jūs piekrītat, ka krievu valoda līdz ar osetīnu valodu kļūst par otro valsts valodu?” Šajā Krievijas okupētajā republikā 84% referendumā piedalījušos uz šo jautājumu atbildēja pozitīvi.

Novembra beigās tika paziņots, ka nākamgad uz Tadžikistānu Krievija sūtīs 400 tikko universitātes beigušus jaunos speciālistus – krievu valodas skolotājus, kuri tadžikiem mācīs krievu valodu. Tadžikistāna starpvalstu līgumā apņēmusies krievu valodas skolotājus nodrošināt gan ar dzīvokļiem, gan ar algu.

Jāpiebilst, ka šovasar Tadžikistānā pieņēma Valsts valodas likuma grozījumus, kuri krievu valodai nostiprināja starpnacionālās saziņas valodas statusu. Tas nozīmē, ka tagad Tadžikistānā, piemēram, visiem likumprojektiem, kurus sagatavo parlaments, ir jābūt uzrakstītiem arī krievu valodā.

Baltkrievijas nepaklausīgais prezidents

Krievijas plašsaziņas līdzekļos plašu kritiku izpelnījies Baltkrievijas izglītības ministrs Sergejs Maskevičs, kurš parlamentā diskutējot par izglītības jautājumiem, „neapdomīgi” izteicies, ka „ Baltkrievijā nostiprinātais divvalodības princips vienlaicīgi ir arī pienākums visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem zināt baltkrievu valodu”.

Baltkrievijā oficiāli ir divas valsts valodas – krievu un baltkrievu, kā tas tika noteikts pēc prezidenta Aleksandra Lukašenko ierosinātā referenduma 1995. gadā. Tolaik divvalodību atbalstīja 83,3% vēlētāju. Tas nozīmē, ka Baltkrievijā abām valodām ir vienāds statuss un jebkurš var izvēlēties, kādā valodā runāt un mācīties, kādu valodu lietot valsts iestādēs un privātuzņēmumos. Maskevičs baltkrievu valodu aizstāvēja, nosodot pedagogus, kuri vēlas baltkrievu literatūru pasniegt krievu valodā. Izrādās, ka tā nebija loģiska prasība.

Vladimira Putina izlolotās Eirāzijas Savienībā aizstāvji tagad meklē iespējas kā no tās attālināt Kirgztānu. Šogad šajā valstī tika pieņemts likums par valsts valodu, kas „degradēja” krievu valodu. Krievu polittehnologi tagad populistiski paziņo, ka Krievijai Kirgiztāna ir nenozīmīga, ne ar ko ievērojama teritorija un kirgīzu viesstrādniekus mierīgi var aizstāt korejieši (droši vien domāti ziemeļkorejieši) un ķīnieši. Krievijai neeesot vajadzības uzturēt labas attiecības ar Kirgiztānu, ja tā aizmirst runāt krieviski, uzskata daži radikālāk noskaņoti politiķi. Tikmēr Krievijas vēstniecība Kirgiztānā rīko zinātniskas konferences, lai Dienvidkirgizstānā „saglabātu” krievu valodu.

Arī Krievijas vēstniecības pārstāvji Kazahstānā ir ne visai draudzīgi noskaņoti pret kazahiem. Vēstniecības pārstāvji mēdz uzsvērt, ka tagad Kazahstaāna novēršas no Eiropas kultūrtelpas, jo pēdējo divu mēnešu laikā ir strauji pieaugusi krievu izbraukšana no valsts uz savu tēvzemi, jo viņus neapmierina jaunais Kazahstānas valodas likums, kurā strikti noteikts kazahu valodas dominējošais statuss. Nez kāpēc krievus uztrauc tas, ka tagad Āzijas valsts attālinās no Eiropas kultūras, kas būtiski varot ietekmēt tās kultūrvidi. Pie tam viņi uzsver to, ka uz Kazahstānā Eiropas kultūras vēstneši esot tieši krievi, kuri nu no šīs valsts spiesti aizbraukt.

Buntojas arī savā tēvzemē

Tikmēr krievi arī pašā Krievijas Federācijā uzskata, ka viņu tiesības lietot krievu valoda ir ierobežotas. Tā, piemēram, Tatarstānas republikas Krievu biedrība vērsusies ar vēstuli pie republikas prezidenta Rustama Minnihanova par to, ka pārāk Tatarstānā par dzimto valodu tiek uzskatīta tatāru valoda.

„Neskatoties uz vairākkārtējiem krievvalodīgaš sabiedrības aicinājumiem Tatarstānā nodrošināt krievu valodas apmācību tādā pat līmenī, kā visā valsts (Krievijas Federācijas) teritorijā, Tatarstānā tā tiek pasniegta netiek pasniegta kā dzimtā valoda,” teikts Tatarstānas krievu vēstulē.