Pasaulē

Tibetā notikusi pirmā aizdedzināšanās

Jauns.lv

Tibetas autonomajā rajonā Ķīnas dienvidrietumos kāds bijušais budistu mūks ir aizdedzinājies, un tas ir pirmais šāda veida protests pašā Tibetā pēc vairākiem mūku un mūķeņu aizdedzināšanās gadījumiem tibetiešu apdzīvotā Sičuaņas provinces daļā, piektdien paziņoja organizācija "Starptautiskā kampaņa par Tibetu" (ICT), atsaucoties uz tibetiešu trimdiniekiem Indijā.

Tibetā notikusi pirmā aizdedzināšanās...

Bijušais mūks Tenzins Phuncogs, kurš ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem, ir izdzīvojis un aizvests uz slimnīcu Tibetas Čandu prefektūrā.

Ir ziņots, ka aizdedzināšanās notikusi ceturtdien. Policisti Čandu prefektūrā tomēr telefonsarunā ar aģentūru AFP sacīja, ka viņiem nav nekas zināms par šādu incidentu.

ICT paziņojumā teikts, ka tibetietis Tenzins Phuncogs bijis no klostera, kas esot slēgts pēc baumām par bumbas sprādzienu 26.oktobrī vietējās pašvaldības ēkā.

Šis ir pirmais tibetiešu aizdedzināšanās gadījums Tibetas autonomajā rajonā. Tibetiešu apdzīvotā Sičuaņas provinces daļā, kas robežojas ar Tibetu, šogad aizdedzinājās deviņi mūki un divas mūķenes, tādējādi protestējot pret tibetiešu budistu apspiešanu Ķīnā. Vismaz septiņi no šiem protestētājiem ir miruši.

Ķīna paziņojusi, ka atbildība par aizdedzināšanos vilni jāuzņemas dalailamam, kas 1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu aizbēga no Tibetas uz Indiju. Ķīna uzstāj, ka tā neliedzot  tibetiešiem praktizēt reliģiskos rituālus.

76 gadus vecais Nobela Miera prēmijas laureāts dalailama oktobrī Indijā vadīja aizlūgumu par tiem, kas aizdedzinājušies. Aizlūgumā piedalījās gan mūki un mūķenes, gan arī citi  tibetieši.

Ķīna ir okupējusi  Tibetu kopš 1951.gada un daudzkārt apsūdzēta centienos izskaust  tibetiešu kultūru, īstenojot politiskas un reliģiskas represijas, kā arī veicinot ķīniešu migrāciju uz  Tibetu.

1959.gadā pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu dalailama bija spiests bēgt no  Tibetas. Pēc bēgšanas viņš Dharamsalas pilsētā Indijā izveidoja  Tibetas valdību trimdā. Dalailama  uzsver, ka vēlas panākt  Tibetas autonomiju, savukārt Ķīna apgalvo, ka viņš ir separātists, kas cīnās par pilnīgu  Tibetas neatkarības atgūšanu.    


BNS