Tunisijas premjers aicina pasaules valstis pārraut diplomātiskās attiecības ar Sīriju

"Arābu un citām valstīm ir jāizraida Sīrijas vēstnieki," paneļdiskusijā par situāciju Tuvajos Austrumos 48.Minhenes drošības konferencē svētdien teica Džebali.

"Sīrijas iedzīvotāji pašlaik no mums negaida garus paziņojumus," viņš uzsvēra, piebilstot, ka Sīrijas iedzīvotāji "sagaida darbību, viņi sagaida konkrētus pasākumus". "Mazākais, ko mēs varam darīt, ir pārraut visas attiecības ar Sīrijas režīmu," teica Tunisijas premjerministrs.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas un Ķīnas svētdien uzliktais veto Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rezolūcijai, kuras mērķis bija izbeigt vardarbību Sīrijā, parāda, ka ANO Drošības padomes lēmumu pieņemšanas sistēma vairs nedarbojas.

Veto bija "nepareizi izmantotas tiesības un bez šaubām starptautiskajai sabiedrībai ir jāpārvērtē lēmumu pieņemšanas mehānisms," skaidroja Džebali.

Tunisija, kur pērn notikusī revolūcija bija sākums Arābu pavasara revolūciju vilnim, sestdien paziņoja, ka izraida Sīrijas vēstnieku Tunisā un vairs neatzīst Damaskas valdošo režīmu par leģitīmu.

Džebali aicinājums pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Sīriju pausts pēc tam, kad Sīrijas armijas artilērijas apšaudē valsts trešajā lielākajā pilsētā Homsā sestdienas naktī nogalināti vairāk nekā 200 cilvēku.

Arī Jemenas cilvēktiesību aktīviste un 2011.gada Nobela Miera prēmijas laureāte Tavakula Karmāna aicināja pasaules valstīm izraidīt Sīrijas vēstniekus un atsaukt savus vēstniekus no Sīrijas. Viņa norādīja, ka Krievija un Ķīna pēc veto ANO rezolūcijai ir "morāli un cilvēcīgi atbildīgas par šiem slaktiņiem".

Savukārt Kataras ārlietu ministrs Khalids Mohameds al Atijahs atzina, ka sestdiena bijusi bēdīga diena, kurā Ķīnas un Krievijas rīcība deva "sliktu signālu [Sīrijas prezidentam Bašaram al] Asadam, sankcionējot nogalināšanu", bet Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu atzina, ka abas lielvalstis turpina Aukstā kara laika loģiku, neņemot vērā pašreizējo realitāti.

ASV neatkarīgais senators Džo Lībermans teica, ka ar savu rīcību Ķīna un Krievija "nostājās nepareizajā vēstures pusē" un pašas var nonākt tādā pašā izolētā stāvoklī kā Asads, ja atteiksies mainīt savu pozīciju.

Jau vēstīts, ka Krievija un Ķīna sestdien uzlika veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā atbalstīts Arābu līgas miera plāns Sīrijai, kas paredz, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads nodod savas pilnvaras viceprezidentam un divu mēnešu laikā tiek izveidota nacionālas vienotības valdība.

Par rezolūciju balsoja visas pārējās 13 Drošības padomes dalībvalstis, tomēr Krievija un Ķīna izmantoja savas pastāvīgās dalībvalsts tiesības un uzlika veto.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vairākas stundas pirms balsojuma žurnālistiem teica, ka Maskava iebilst pret to, ka rezolūcija esot vienpusīga, jo nosodot tikai Asada režīmu, bet ne bruņotos opozīcijas grupējumus. Tomēr Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts ASV vēstniece Sūzana Raisa nosauca Krievijas iesniegtos rezolūcijas projekta grozījumus par nepieņemamiem.

Maskava kategoriski iestājas pret aicinājumiem censties panākt režīma maiņu Sīrijā, kas ir svarīga Krievijas bruņojuma importētāja. Sīrijas ostā Tartusā atrodas Krievijas jūras kara flotes materiāli tehniskā atbalsta punkts.

Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek protesti un nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) janvāra beigās atzina, ka vairs nespēj izsekot Sīrijas nemieros bojāgājušo skaitam, bet pirms tam aprēķināja, ka tas pārsniedz 5400 cilvēku. Saskaņā ar organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" datiem bojāgājušo skaits ir apmēram 6000.

BNS