Vācija cenšas nogludināt attiecības ar Turciju: armēņu genocīda rezolūcija "nav juridiski saistoša"

Vācijas valdības pārstāvis sakariem ar presi Štefens Zeiberts tostarp cenšas distancēties no agrākajiem mājieniem, ka kancleres Angelas Merkeles kabinets plāno atteikties no rezolūcijas, šādi piekāpjoties Ankarai.

Vācija atbalsta ASV vadīto operāciju pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" no Turcijas Indžirlikas bāzes. Pēc Bundestāga balsojuma Ankara liegusi Vācijas likumdevējiem apmeklēt bāzi. Berlīne cer, kas šis lēmums tiks pārskatīts.

"Vācijas Bundestāgam ir visas tiesības un brīvības izteikties par politikas jautājumiem", bet "ne visas rezolūcijas ir juridiski saistošas", piektdien sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.

Valdības pārstāvju izteikumi jau izraisījuši kritiku Merkeles lielajā koalīcijā, kas apvieno kristīgos demokrātus, Bavārijas Kristīgi sociālo savienību un sociāldemokrātus.

"Kaut arī es neesmu Vācijas Bundestāga likumdevēja, es par šo lēmumu iestājos kā Vācijas valdības locekle - neviens valdībā par to nedrīkst šaubīties," sacīja ģimenes lietu ministre sociāldemokrāte Manuela Šlezviga.

Vācijas parlaments 2.jūnijā teju vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā armēņu masu slepkavošana Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijā atzīta par genocīdu.

"Viņu liktenis ir piemērs cilvēku masveida iznīcināšanai, etniskajai tīrīšanai, izraidīšanai un patiešām genocīdam, kas šausminošā veidā iezīmēja 20.gadsimtu," teikts rezolūcijā.

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.

Armēņu masveida slepkavošanu Osmaņu impērijā par genocīdu atzinušas vairāk nekā 20 valstis, arī Francija un Krievija. Tām pievienojusies arī Vācija.