Krievijā aizvien biežāk izskan komentāri par krievu valodu kā pēcpadomju telpu vienojošo faktoru

"Eirāzijas integrācijas kontekstā krievu valoda ir spēcīgs līdzeklis starpnacionālajai saziņai visā pēcpadomju telpā. Tas ir spēcīgs faktors, kas apvieno cilvēkus, kas dzīvo bijušās padomju republikās, tostarp arī Latvijā," sacīja Nariškins.

Vienlaikus Nariškins paziņojis, ka nepieciešams stiprināt krievu valodu pašā Krievijā.

Pēc spīkera sacītā, informācijas izplatības un masu mediju attīstības dēļ nepieciešams Krievijā "nodrošināt valsts valodai īpašu aizsardzību" un izstrādāt stratēģiju "krievu valodas nostiprināšanai".

Tikmēr Valsts domes deputāts Vjačeslavs Nikonovs diskusijā pauda atbalstu krievu valodas statusa atzīšanai Eiropas Savienībā (ES), norādot, ka krievu valodu pārvaldot seši procenti ES iedzīvotāju.

Nikonovs vada 2007.gadā ar toreizējā prezidenta Vladimira Putina rīkojumu izveidoto sabiedrisko organizāciju "Russkij mir", kuras uzdevums ir nodarboties ar krievu valodas un kultūras popularizēšanu Krievijā un ārvalstīs.

Kā jau LETA ziņoja, ideju par ES oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai aktīvi aizstāv Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (PCTVL).

Ždanokas pārstāvētā "Eiropas Brīvā alianse" apņēmusies rīkot parakstu vākšanas kampaņu, lai panāktu ES oficiālas valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Lai šo iniciatīvu īstenotu, nepieciešams savākt kopumā miljons parakstu vismaz septiņās ES valstīs.

Izteikumi par krievu valodu kā vienojošo spēku pēcpadomju telpā iepriekš izskanējuši arī no Ukrainas krievvalodīgās kopienas pārstāvjiem, kas, līdzīgi kā Latvijā, vāca parakstus par oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Pēc Ukrainas komunistu deputāta Jevgeņija Carjkova sacītā, Odesas apgabalā dzīvo vairāk nekā 120 tautību un etnisko grupu, kuru vidū krievi un ukraiņi nav vairākumā, "tāpēc visu šo dažādo tautību cilvēkus apvieno krievu valoda".

Carjkovs arī norāda, ka "krievu valoda pēcpadomju telpā ir kļuvusi par daudznacionālās un starptautiskās kopienas saziņas valodu, par sestās daļas sauszemes lielās tautu saimes valodu, tāpēc tai jāiegūst oficiāls statuss visās pēcpadomju valstīs".

Ukrainas komunisti pagājušajā gadā aktīvi vāca parakstus referenduma sarīkošanai par labojumiem konstitūcijā, lai krievu valodai piešķirtu oficiālās valsts valodas statusu.

Kampaņu veica Ukrainas Komunistiskās partijas jauniešu organizācija, taču tai neizdevās savākt nepieciešamos 300 000 parakstu referenduma rīkošanai.