Eiropas Savienība piešķir Serbijai kandidātvalsts statusu

"Eiropadome Serbijai piešķīrusi kandidātvalsts statusu," norādīja van Rompejs.

Sākotnēji lēmums par Serbijas kandidatūru tika gaidīts šīs nedēļas sākumā, taču to bloķēja Rumānija.

Serbija bija cerējusi kandidātvalsts statusu iegūt jau pēc bijušā Bosnijas serbu armijas komandiera Ratko Mladiča aizturēšanas un izdošanas Hāgas tribunālam. Taču pērnā gada decembrī kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai bloķēja Vācija, pieprasot lielāku progresu Serbijas un Kosovas sarunās.

Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 80 valstis, tostarp 22 no 27 ES dalībvalstīm.

Tomēr Belgrada neatzīst Kosovas neatkarību un joprojām uzskata to par savas valsts daļu.

Van Rompejs pavēstīja, ka ES samitā dalībvalstu vadītāji galvenokārt koncentrējušies uz jautājumiem, kā fiskālo konsolidāciju savienot ar izaugsmes perspektīvām, tostarp darba tirgū, un kā uzlabot konkurētspēju.

Tāpat valstu līderi aplūkojuši situāciju eirozonā un Grieķijas jautājumu, atzinīgi novērtējot Atēnu pēdējās desmit dienās paveikto un atbalstot valsts īstenotos pasākumus, kuru mērķis ir stabilizēt tās ekonomiku.

Eirozonas līderi arī apstiprināja to apņemšanos līdz mēneša beigām izvērtēt Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (ESFS) un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) resursa apjoma palielināšanu.

"Šodien panākts arī ievērojams progress par Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā. Pēc intensīviem sagatavošanas darbiem un konsultācijām pēdējo nedēļu laikā, mums tagad ir rīcības plāns," sacīja van Rompejs, norādot, ka lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts septembrī.

Viņš pavēstīja, ka rīt pirms ES samita otrās dienas atklāšanas paredzēta svinīga ceremonija, kuras laikā tiks parakstīts ES fiskālās disciplīnas pakts, savukārt paša samita laikā tiks apspriests Sīrijas jautājums un arābu pavasaris.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu uzsvēra, ka šīs nav bijušas pārrunas par krīzes pārvaldību, bet gan koncentrētas uz izaugsmi un tās sasniegšanu.

LETA