Bērziņš: ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir mērķtiecīga valsts nomelnošanas kampaņa
Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, aģentūrai BNS pavēstīja prezidenta preses dienestā.
"Otrais pasaules karš ir beidzies pirms 67 gadiem. Nacistiskā režīma kara noziedznieki ir notiesāti. Šobrīd ap latviešu leģionu saceltā ažiotāža ir vērtējama kā mērķtiecīga Latvijas valsts pazemošanas un nomelnošanas kampaņa, kam nav nekādas reālas saistības ar objektīvu vēstures izvērtēšanu un izpratni," sacīts paziņojumā presei.
Prezidenta preses dienests skaidro, ka Bērziņš savu viedokli par latviešu leģionāriem ir balstījis uz vēsturiskiem faktiem, kas apliecina, ka leģions tika saformēts pēc nacistu okupācijas varas pavēles 1943.gadā. Tas nekad pēc būtības nav bijis brīvprātīgs un nekad no vācu okupācijas varas puses nav ticis uzskatīts par SS spēku gvardi.
Daudzi vēsturnieki, kas strādājuši pie šī jautājuma, uzskata, ka latviešu leģiona saistība ar SS bija formāla. Tas bija nacistu okupācijas varas lēmums latviešu leģionu iekļaut Waffen SS spēkos. To 1950.gadā ar īpašu lēmumu atzina arī ASV. Vietā būtu atgādināt, ka Sabiedrotie Nirnbergas tribunāla laikā bijušajiem latviešu leģionāriem uzticēja apsargāt galvenos nacistu kara noziedzniekus. Neviens latviešu leģiona virsnieks vai karavīrs nekad nav bijis nacistu partijas biedrs.
Prezidenta preses dienestā uzsvēra, ka latviešu leģions Otrā pasaules kara gados kā frontes vienība nav piedalījies soda ekspedīcijās pret civiliedzīvotājiem vai pastrādājis noziegumus pret cilvēci. Leģions tika izveidots kā kaujas vienība un pamatos cīnījās Austrumu frontē.
Vairākkārt pieminēto nacistu okupācijas laika soda vienību -„Arāja komandu” - izveidoja 1941.gadā, kad Vācijas karaspēks iebruka Latvijā un tā tiešām pastrādāja smagus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tajā skaitā bija iesaistīta holokausta noziegumos. Latviešu leģionu savukārt saformēja 1943.gadā. Arāja komandu Otrā pasaules kara beigu posmā 1944.gadā iekļāva leģionā. Bet tas nekādā veidā neliecina, ka latviešu leģions būtu atbildīgs par tās pastrādātajiem noziegumiem. Līdz ar to likt vienlīdzības zīmi starp šo soda vienību un visu latviešu leģionu ir vismaz nekorekti.
Visbeidzot, tas bija vācu okupācijas varas lēmums iekļaut Arāja komandu leģiona sastāvā. Kā liecina vēsturnieku pētījumi latviešu leģiona karavīri to uzņēma dalītām jūtām. Mūsdienās ir pilnīgi nepamatoti vilkt paralēles starp latviešu leģionu un nacistu laikā izveidoto speciālo soda komandu pastrādātajiem noziegumiem.
Ik gadu 16 .martā notiekošajam leģionāru gājienam un citiem pasākumiem tiek pievērsta pastiprināta mediju un sabiedrības uzmanība. Tāpat ik gadu 16 .marta norisēm pastiprinātu uzmanību pievērš arī policija, ņemot vērā iespējamos provokāciju riskus.
Rīgas domē pašlaik ir pieteikti jau astoņi pasākumi pretrunīgi vērtētajai leģionāru piemiņas dienai 16.martā. Pasākumus pieteikuši gan "Daugavas vanagi", gan "Apvienība pret nacismu", biedrība "Autonomā darbība", "Gustava Celmiņa centrs" un Uldis Freimanis.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks atzinis, ka šogad 16.martā ir augstāks risks sabiedriskajai kārtībai un drošībai nekā citus gadus, jo nekad nav bijis tik daudz pieteiktu pasākumu. Arī nesen notikušā krievu valodas referenduma iespaidā riski šogad ir augstāki.
DP rīcībā ir informācija, ka 16.martā varētu ierasties 30 līdz 40 personu no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Krievijas un Vācijas. "Tur ir dažādi radikāļi, ekstrēmisti. Būs arī robežsardzei jāstrādā pastiprinātā režīmā," sacīja Reiniks un piebilda, ka Drošības policija strādās pie tā sauktā melnā saraksta, atbilstoši kuram ārzemniekiem varētu liegt iebraukt Latvijā.
