Skolotāju streika dēļ Igaunijā slēgta lielākā daļa skolu

Streika dēļ vairums skolu un bērnudārzu Igaunijā būs slēgti līdz pirmdienai.

Tallinas Brīvības laukumā trešdien pulcējās vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, pieprasot par 20% palielināt skolotāju atalgojumu.

"Es vēlos būt skolotājs, meklēju sponsoru", "Mums rūp, bet mēs nevienam nerūpam", "Vidējā skolotāja alga Igaunijā ir 640 eiro, Grieķijā - 1900 eiro; lēmums - atbalstīsim Grieķiju!" - vēstīja demonstrantu plakāti.

Igaunijas pedagogi atkarībā no darba stāža pašlaik saņem no 608,18 līdz 736,07 eiro (no 427,43 līdz 517,31 latam) mēnesī, bet metodiķi saņem 888,88 eiro (624,70 latus) mēnesī.

"Ir jāpalielina algas un jāsamazina darba slodze," uzskata ķīmijas skolotājs Martins Sārs.

Mītiņš ilga aptuveni stundu, un tas aizritēja bez starpgadījumiem.

Pēc Igaunijas Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Svena Rondika sniegtās informācijas, streikā piedalās 16 000 pedagogu.

Streiku atbalsta Igaunijas Arodbiedrību konfederācija, kas jau februārī rīkoja vairākus protestus.

Ceturtdien, izrādot solidaritāti skolotājiem, streikos arī Tallinas sabiedriskā transporta darbinieki un Igaunijas dzelzceļa darbinieki.

Piektdien streikotājiem pievienosies arī energokompānijas "Narva Elektrijaamad" darbinieki.

Streiku nedēļa Igaunijā trešdien sasniedza kulmināciju, daudzu jomu arodbiedrībām pievienojoties protestiem pret iecerētajām izmaiņām kolektīvo darba līgumu likumā un paužot atbalstu skolotāju prasībām paaugstināt atalgojumu.

Plašākais streiks pēckara Igaunijā aizsākās jau pirmdien ar sabiedriskā transporta sektora darbinieku streiku Narvā, kur nekursēja neviens autobuss.

Igaunijas Transporta darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīko virkni streiku vairākās valsts pilsētās.

Atbalstu streikotājiem pauduši arī daudzu citu arodbiedrību biedri - jūrnieki, veselības aprūpes darbinieki, ārsti, dzelzceļa darbinieki.

Šajā dienā darbu solījuši pārtraukt vairāk nekā 20 000 cilvēku.

Arodbiedrība vēlas, lai skolotāju algas šogad tiktu palielinātas par 20% un 15% nākamgad un 2014.gadā.

Paužot atbalstu streikotājiem, Igaunijas radio un televīzijas tehnisko darbinieku arodbiedrība trešdien no plkst.11 rīkoja trīs stundu solidaritātes akciju.

Aptuveni 60 Igaunijas raidsabiedrības ERR tehniskā personāla darbinieku pievienojās skolotāju protestam Tallinas Brīvības laukumā.

Arodbiedrība arī plāno Igaunijas nacionālās televīzijas ETV vakara ziņu laikā trīs reizes pēc kārtas pārraidīt teksta vēstījumu, paužot atbalstu streikotājiem. Atbalsts tiks pausts arī ERR interneta vietnē un Igaunijas radio RDS sistēmā.

Trešdienas protesta akcijai pievienojās arī Tartu neatliekamās palīdzības dienests un autobusu vadītāji.

Ceturtdien streikotājiem pievienosies Tallinas sabiedriskā transporta darbinieki, apturot tramvaju, trolejbusu un autobusu satiksmi.

Igaunijas Transporta darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīko streikus un protesta akcijas sabiedriskā transporta uzņēmumos visā valstī.

Šonedēļ sabiedriskā transporta darbinieki streiki notiek arī Tartu, Pērnavā, Veru, Paidē, Rakverē un Kuresārē.

Streikā piedalīsies arī Igaunijas dzelzceļa darbinieku arodbiedrība.

Kā skaidroja Igaunijas Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Oļegs Čubarovs, 8.martā Igaunijā vismaz 24 stundas nekursēs neviens vilciens.

"Atbalsta streiks attieksies gan uz pasažieru, gan kravu transportu," viņš piebilda.

Streikā plāno piedalīties 68% Igaunijas dzelzceļa darbinieku.

Savukārt Igaunijas Aviokompāniju pilotu asociācija nolēmusi nepiedalīties streikā, lai nenodarītu zaudējumus nacionālajam pārvadātājam "Estonian Air".

Tomēr arodbiedrība uzsākusi pārrunas ar streika komiteju par streikošanas iespēju, ja kolektīvās sarunas ar aviokompāniju nebūs veiksmīgas.

Piektdien streikotājiem pievienosies arī energokompānijas "Narva Elektrijaamad" darbinieki. Streikotāji plāno piektdien no plkst.7 līdz plkst.19 uz pusi samazināt energokompānijas galvenās degslānekļa termoelektrostacijas "Eesti Elektrijaam" saražoto enerģijas apjomu.

Streikā piedalīsies vairāk nekā 800 "Narva Elektrijaamad" darbinieki.

Kamēr daļa strādājošo ar streika palīdzību vēlas paust atbalstu Igaunijas skolotājiem, citi pievienojas Igaunijas Arodbiedrības konfederācijas prasībām - panākt vienošanos par nodarbinātības apdrošināšanas jautājumiem, ņemt vērā arodbiedrību ieteikumus attiecībā uz izmaiņām kolektīvā darba līgumu likumā, kā arī parlamentā noraidīt likumprojektu, kas cilvēkiem, kuri pēc savas vēlēšanās aiziet no darba, rosina par 40% samazināt bezdarbnieka pabalsta apmēru.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips otrdien noraidīja iespēju, ka koalīcija varētu piekāpties arodbiedrību prasībām attiecībā uz bezdarba apdrošināšanas nodokli, nodarbinātības līgumu aktu un kolektīvo darba līgumu likumu.

Ansips norādīja, ka tauta nav devusi valdībai mandātu risināt skolotāju algu jautājumu, aizņemoties naudu, samazinot aizsardzības tēriņus vai palielinot nodokļus.

Līdz ar to līdzekļi, kurus varētu izmantot skolotāju algu palielināšanai, pašlaik tiek izmantoti izglītības sistēmā, sacīja Ansips.

Kā liecina Izglītības ministrijas aprēķini, streikotāju prasību izpildīšanai šogad būtu vajadzīgi 69 miljoni eiro (48,49 miljoni latu), nākamgad 123 miljoni eiro (86,44 miljoni latu) un 2014.gadā 172 miljoni eiro (120,88 miljoni latu).

Skolotāju arodbiedrības līderis jau paziņojis, ka skolotāju prasību nepildīšanas gadījumā, arodbiedrība rudenī rīkos vēl plašāku streiku.

Savukārt izglītības ministrs Jāks Āvikso otyrdien solīja, ka no nākamā gada 1.janvāra skolotāju atalgojuma minimālā likme Igaunijā tiks palielināta par 15% - līdz 700 eiro (491,96 latiem) mēnesī.

Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītājs Svens Rondiks šo piedāvājumu noraidīja, paliekot pie iepriekš izteiktās prasības.

Kā skaidroja Āvikso, pedagogi no nākamā gada nesaņems mazāk par 700 eiro mēnesī, bet par to skolotāju atalgojumu, kuri jau šobrīd mēnesi pelna vairāk par 700 eiro mēnesī, būtu jārīko sarunas.

Pēc ministra teiktā, skolotāju atalgojums ir jāpalielina, un to ir iespējams paveikt.

"Līdzekļi izglītībai ir jāsaglabā 7% apmērā no IKP saskaņā ar ekonomisko izaugsmi un nepieciešamajām reformām. Bez tām jūtams un cieņpilns algas pieaugums nav paveicams. Budžeta un politiskajā ziņā," skaidroja ministrs.

"Šādu [skolotāju] prasību apmierināšanu nevar atļauties nedz valsts, nedz pašvaldības, un tas nebūtu arī attaisnojami," atzina Āvikso.