Mali hunta piekrīt atteikties no varas
Mali hunta ir piekritusi atteikties no varas apmaiņā pret to, ka Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) atcels sankcijas, kas tika noteiktas pret Mali pēc pagājušajā mēnesī notikušā militārā apvērsuma, kā arī apvērsuma dalībnieki tiks amnestēti.
Vienošanās, kas starp Mali huntu un ECOWAS tika panākta vēlu piektdienas vakarā, paredz, ka militārā valdība nodos varu parlamenta spīkeram Diunkundam Traorem, kurš kļūs par pagaidu prezidentu un organizēs vēlēšanas. Jāizveido arī pagaidu valdība.
Piecu lappušu vienošanās nenosaka termiņu, kad huntas līderim kapteinim Amadu Sanogo ir jāatsakās no varas. Taču tajā ir teikts, ka ECOWAS nekavējoties sāks sagatavošanos, lai atceltu sankcijas, tostarp bez pieejas jūrai esošās Mali robežu slēgšanu tirdzniecībai un maliešu rēķinu iesaldēšanu ECOWAS dalībvalstu bankās. Šīs sankcijas ECOWAS, kurā bez Mali ir vēl 14 valstis, pret Mali noteica 2.aprīlī.
Pēc vienošanās panākšanas izplatītajā paziņojumā teikts, ka, ja vēlēšanas nav iespējams sarīkot 40 dienu laikā, kā to paredz konstitūcija, tāpēc, ka valdība nekontrolē valsts ziemeļu daļu, kur neatkarību ir pasludinājuši tuaregu separātisti, ir jāizveido pagaidu pārvaldes institūcija.
22.martā grupa militārpersonu apvērsumā gāza Mali prezidentu Amadu Tumani Turi, apsūdzot viņu nespējā tikt galā ar tuaregu dumpi valsts ziemeļos. Ture 2002.gadā tika ievēlēts par prezidentu, un bija gaidāms, ka aprīlī viņš atstās amatu pēc diviem piecu gadu prezidentūras termiņiem un notiks jaunas prezidenta vēlēšanas.
Piektdienas rītā tuaregu separātisti Mali ziemeļos pasludināja neatkarīgu valsti Azavadu, kas aizņem vairāk nekā pusi Mali teritorijas, taču Āfrikas Savienība, Eiropas Savienība un ASV paziņoja, ka to neatzīs un aicināja atjaunot Mali teritoriālo vienotību.
BNS
