Krievija varētu veikt brīdinājuma triecienu Eiropas pretraķešu aizsardzības objektiem

"Ņemot vērā pretraķešu aizsardzības sistēmas destabilizējošo raksturu, konkrēti - ilūzijas radīšanu, ka nesodīti var izdarīt atbruņojošus triecienus -, lēmums par esošo triecienlīdzekļu brīdinošu izmantošanu tiks pieņemts laikā, kad saasināsies situācija," viņš teica, uzstājoties Maskavā starptautiskā konferencē par pretraķešu aizsardzību.

Makarovs norādīja, ka "jauni triecienieroči Krievijas dienvidos un ziemeļrietumos tiek izvietoti, lai atklātu uguni uz pretraķešu aizsardzības kompleksiem, tam tiek izvietotas arī operatīvi taktiskās raķetes "Iskander" Kaļiņingradas apgabalā, kas ir viens no iespējamajiem variantiem, kā iznīcināt pretraķešu aizsardzības infrastruktūru Eiropā".

Viņš klāstīja, ka "Iskander" izvietošana Krievijas dienvidos un ziemeļrietumos ir viens no pretpasākumiem ASV atbalstītajai Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmai.

Krievijas un NATO padomes sēdē, ko ierosināts rīkot pēc alianses augstākā līmeņa tikšanās maija beigās Čikāgā, plānots runāt par pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā.

NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna.

Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā būtu apstiprināts, ka  pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret   Krieviju, bet Ziemeļatlantijas alianse apgalvo, ka to ir apstiprinājusi jau pietiekami daudzos paziņojumos.

Ir paredzēts, ka NATO pretraķešu  aizsardzības sistēma   Eiropā pilnībā sāks darboties 2018.gadā. Tās komandcentrs atradīsies ASV aviobāzē Ramšteinā, Vācijā, un sāks darboties pēc  NATO  samita, kas maijā notiks Čikāgā.

NATO jau pagājušajā gadā paziņoja, ka Spānijā bāzēsies ASV kuģi ar pārtvērējraķetēm, bet agrīnā brīdinājuma radars atradīsies Turcijā. Uz zemes bāzētās pārtvērējraķetes tiks izvietotas Rumānijā līdz 2015.gadam un Polijā līdz 2018.gadam.

BNS