Aptaujas: Grieķijā parlamenta vēlēšanās neviena partija neiegūst pārliecinošu vairākumu
Atkārtotajās ārkārtas vēlēšanas Grieķijā uzvarējusi konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND) ir ieguvusi visvairāk balsu - no 27,5 līdz 30,5%, kas ir vairāk nekā pirmajās ārkārtas vēlēšanās maija sākumā partijas iegūtie 19,6% balsu.
Tomēr tas nav vairākums parlamentā, tādēļ būs nepieciešamas koalīcijas sarunas valdības izveidei, liecina nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti, ko atsaucoties uz valstij piederošo televīzijas kanālu NET publicēja "Wall Street Journal".
Saskaņā ar nobalsojušo vēlētāju aptaujām kreiso partiju apvienība "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) ieguvusi otro lielāko balsu - no 27% līdz 30% vēlētāju atbalsta. Vēlēšanās 6.maijā partija arī ieguva otro lielāko vēlētāju atbalstu - 16,6% balsu.
Tā kā SYRIZA draudējusi anulēt starptautiskā aizdevuma piešķiršanas nosacījumus, un tas var novest pie Grieķijas aiziešanas no eiro zonas, bet ND atbalsta taupības pasākumus, Grieķijā atkal gaidāmas sarežģītas koalīcijas sarunas starp šīm divām politiskajām nometnēm un var secināt, ka atkārtotas ārkārtas vēlēšanas Grieķiju no politiskā strupceļa nav tieši izvedušas.
Trešo vietu saskaņā ar aptaujām ieguvusi Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK) , kas kopā ar ND piedalījās koalīcijas valdībā, kura šopavasar panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas ieguvusi 10-12% balsu.
Pavisam vēlēšanās uz iekļūšanu parlamentā pretendēja 22 saraksti.
Ja Grieķija neievēros starptautiskā aizdevuma nosacījumus un izstāsies no eiro zonas, tas var izraisīt neparedzamas sekas visā Eiropas Monetārajā savienībā. Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība (ES) ir likuši saprast, ka negrasās mainīt nosacījumus, ar kādiem Atēnām ir piešķirts starptautiskais aizdevums.
Grieķijas partnervalstis eiro zonā ir stingri paziņojušas, ka Atēnas nedabūs turpmākus aizdevuma maksājumus, ja neīstenos solītās reformas, tostarp uzņēmumu privatizāciju.
Ārkārtas vēlēšanas notiek, jo pēc 6.maijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Grieķijas politiķi nespēja izveidot valdību.
Mazās partijas, kuras bija pret taupības pasākumiem, tostarp SYRIZA, Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) un neonacistu partija "Zelta rītausma" (HA), 6.maija vēlēšanās guva ievērojamus panākumus uz valdošās koalīcijas partiju rēķina.
Saskaņā ar konstitūciju Grieķijā valdību vispirms mēģina izveidot vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas līderis. Ja viņam tas neizdodas, valdības veidošanu uztic vēlēšanās otro vietu ieguvušās partijas līderim, bet, ja arī viņam tas neizdodas - trešo lielāko mandātu skaitu ieguvušās partijas vadītājam. Ja arī tad valdība nav izveidota, valsts prezidents mēģina ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vienoties par nacionālās vienotības valdības izveidošanu. Ja arī šis mēģinājums cieš neveiksmi, jārīko ārkārtas vēlēšanas.
Grieķijas parlamentā ir 300 deputāti. Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi. Balsstiesības ir vairāk nekā deviņarpus miljoniem Grieķijas pilsoņu.
