Grieķijas vēlēšanās uzvarējušas partijas, kas atbalsta starptautiskā aizdevuma nosacījumus

Pirmajā vietā ar 29,7% balsu izvirzījusies konservatīvā partija "Jaunā demokrātija" (ND), liecina rezultāti pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas.

Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas iestājusies pret saistībām, kas noteiktas starptautiskā aizdevuma līgumos, ierindojusies otrajā vietā, iegūstot 26,9% balsu.

Savukārt centriski kreisā partija PASOK ieguvusi 12,3% balsu.

Uzreiz pēc sākotnējo rezultātu izziņošanas ND līderis Antonis Samars paziņoja, ka Grieķijas tauta ir paudusi savu vēlmi palikt eirozonā.

"Mēs lūgsim politiskos spēkus, kas dala kopīgu mērķi paturēt valsti eiro (..), pievienoties nacionālās vienotības valdībai. Valsts nedrīkst zaudēt ne minūti," uzsvēra Samars.

ND līderis solīja godāt Grieķijas saistības, bet norādīja, ka vēlas atvieglot tautā nepopulārās Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) glābšanas programmas nosacījumus.

SVF paudis vēlmi jau nākamajā nedēļā noturēt steidzamas sarunas ar Grieķiju, un Eirogrupa un Brisele jau mudinājušas Grieķijas partijas pasteigties un izveidot jaunu valdību, kas īstenotu svarīgākās reformas.

Gaidāms, ka Grieķijā jau šodien sāksies sarunas par valdības veidošanu, kurās ND mēģinās pārliecināt PASOK par labu darbam kopīgā valdībā.

Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem ND jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 129 vietas, jo vēlēšanu likums nosaka, ka partija, kas ieguvusi pirmo vietu, saņem 50 papildu deputātu vietas. SYRIZA ieguvusi 71 deputāta vietu, bet PASOK - 33 vietas.

SYRIZA līderis Aleksis Ciprs piekritis, ka Samaram pirmajam jāķeras pie valdības veidošanas, bet uzsvēra, ka SYRIZA valdībā nepiedalīsies un vadīs opozīciju.

Kā jau vēstīts, jaunas vēlēšanas Grieķijai nācās rīkot tāpēc, ka pēc 6.maijā aizvadītajām vēlēšanām politiķiem tā arī neizdevās vienoties par jaunas valdības izveidi.

Grieķijas vēlēšanu rezultātus ar bažām gaidīja visa pasaule, baidoties, ka Grieķijas iespējamajai aiziešanai no eirozonas varētu būt liktenīgas sekas visai globālajai ekonomikai.

Runājot 17 eirozonas finanšu ministru vārdā, Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers norādīja, ka "fiskālās un strukturālās reformas ir Grieķijas labākā garantija pašreizējo ekonomisko un sociālo izaicinājumu pārvarēšanai un daudz veiksmīgākai nākotnei Grieķijai eirozonā".

Junkers arī uzvēra, ka Eirogrupa (neformāla organizācija, kur satiekas eiro zonas valstu finanšu ministri) ir gatava palīdzēt Grieķijai tās pūliņos tikt galā ar ekonomiskajiem izaicinājumiem.

Junker paziņojumā teikts, ka Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un SVF pārstāvji, domājams, atgriezīsies Atēnās uzreiz pēc valdības izveidošanas.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible no savas puses atzīmēja, ka vēlēšanu rezultāti ir "Grieķijas vēlētāju lēmums virzīties uz priekšu ar tālejošo ekonomisko un fiskālo reformu ieviešanu".

Tomēr viņš brīdināja, ka "šis ceļš nebūs nedz īss, nedz viegls, bet tas ir nepieciešams un dos grieķu tautai izredzes uz labāku nākotni".

Arī Samars pēc rezultātu paziņošanas apliecināja, ka "nebūs vairs nekādu piedzīvojumu. Grieķijas vieta Eiropā netiks apšaubīta".

Eiropas līderi jau iepriekš tika brīdinājuši, ka gadījumā, ja jaunā Grieķijas valdība noraida starptautiskās aizdevuma programmas nosacījumus, Grieķijai var nākties pamest eirozonu.

Ņemot vērā gūtos panākumus, "Jaunajai demokrātijai" varētu izdoties izveidot vairākuma koalīciju ar PASOK, tomēr koalīcijas sarunas solās būt gana sarežģītas.

PASOK līderis Evangels Venizels ir izteicies, ka dotu priekšroku plašai četru partiju koalīcijai, kurā ietilptu "Jaunā demokrātija", PASOK, Kreisie demokrāti un SYRIZA.

Analītiķi norāda, ka Venizels, acīmredzot, šaubās, vai koalīcija ar mazu vairākumu, būs dzīvotspējīga.

Četras pārējās pret starptautisko aizdevēju prasītajiem taupības pasākumiem noskaņotās partijas, neskaitot SYRIZA, parlamentā ieguvušas aptuveni 60 līdz 70 vietas. Tostarp par neonacistisko partiju "Chyrssi Avghi" ("Zelta saullēkts") svētdien nobalsojuši 7% vēlētāju.

LETA /Foto: AFP/LETA