Austrālijā ieviests "oglekļa nodoklis"
Svētdien Austrālijā ieviests oglekļa dioksīda emisijas nodoklis, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, tādējādi ierobežojot klimata izmaiņas.
Nodoklis attiecas uz aptuveni 350 lielākajiem siltumnīcefekta gāzu ražotājiem.
Plānots, ka turpmākos trīs gadus būs spēkā fiksēta oglekļa cena - 23 Austrālijas dolāri (13 lati) par tonnu oglekļa dioksīda izmešu, bet 2015.gadā tiks ieviesta emisijas kvotu apmaiņas sistēma.
Austrālija ir viena no pasaules lielākajām siltumnīcefekta gāzu ražotājām, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, kā arī viena no galvenajām ogļu eksportētājām. Taču līdz šim visi mēģinājumi ieviest emisijas kvotu tirdzniecības mehānismus bija neveiksmīgi.
Arī mēģinājumi ieviest oglekļa nodokli pēdējo divu gadu laikā noveda gan pie bijušā premjerministra Kevina Rada valdības, gan pie divu bijušo opozīcijas līderu krišanas. Arī Austrālijas premjerministres Džūlijas Gilardas popularitāte, pateicoties šim likumam, krasi kritusies.
"Kā Leiboristu valdība (..) mēs esam to darījuši, jo ticam, ka tas ir būtiski Austrālijas nākotnei. Šodien (..) mēs izlemjam nākotni," svētdien paziņoja Gilarda.
Valdība cer, ka, pateicoties jaunajam nodoklim un citiem pasākumiem, ap 2020.gadu Austrālija saražos par vismaz 159 miljoniem tonnu mazāk oglekļa dioksīda, nekā ja šādi pasākumi nebūtu ieviesti.
Tomēr jaunajam nodoklim ir arī daudz pretinieku, kuri uzskata, ka tas negatīvi atspēlēsies uz patērētājiem un ražošanu.
Starptautiskās tirgus pētījumu kompānijas "Nielsen" pirmdien veiktā aptauja liecina, ka "oglekļa nodokļa" ieviešanu atbalsta tikai 33% no 1400 aptaujātajiem austrāliešiem. Pret to noskaņoti 62%.
LETA
