Francija plāno jaunu likumprojektu armēņu genocīda noliegšanas kriminalizācijai

Papazions aģentūrai AFP atklāj, ka jūlija otrajā pusē viņam ieplānota tikšanās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, lai apspriestu likumprojektu, ko "izstrādās valdība un kas tiks iesniegts [parlamentā] rudenī".

Kā jau vēstīts, sestdien Olands nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš plāno virzīt pieņemšanai jaunu likumu, kurā būtu paredzēta kriminālatbildība par armēņu genocīda noliegšanu.

Virzot parlamentā līdzīgu likumprojektu, Olanda priekštecis Nikolā Sarkozī izraisīja asus Turcijas protestus.

Kad šis likumprojekts decembrī tika apstiprināts Francijas parlamenta apakšpalātā - Nacionālajā sapulcē -, Turcija pārtrauca militāro un politisko sadarbību ar Franciju.

Taču februārī Francijas Konstitucionālā padome šo likumu noraidīja, atzīstot, ka tas ir pretrunā ar konstitūciju, jo ierobežo runas brīvību.

Arī Sarkozī solīja virzīt parlamentā jaunu likumu, taču prezidenta vēlēšanās viņš zaudēja Olandam.

1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta.

Pēc armēņu vēsturnieku sniegtajiem datiem, 1915.-1917.gadā tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.

Taču Turcija joprojām kategoriski noraida šo notikumu pielīdzināšanu genocīdam un apgalvo, ka bojāgājušo armēņu skaits sasniedzis tikai 300 000 cilvēku un ka pilsoņkarā, kas izcēlies, Krievijas atbalstītajiem pareizticīgajiem armēņiem saceļoties pret Osmaņu impēriju, turku upuru skaits bijis vismaz tikpat liels.

LETA