Norvēģijas premjers: Bēringa-Breivīka uzbrukumi veicināja demokrātijas izaugsmi valstī
Norvēģijas labējā ekstrēmista Andersa Bēringa-Breivīka pērn 22.jūlijā pastrādātie uzbrukumi, kuros gāja bojā 77 cilvēki, veicināja demokrātijas izaugsmi valstī, dienu pirms masu slaktiņa pirmās gadadienas paziņoja Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs.
"Norvēģijā tagad ir vairāk demokrātijas un dažādības nekā tas bija 2011.gada 22.jūlijā," Stoltenbergs teicis intervijā Vācijas laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung".
Pēc uzbrukumiem rekordliels skaits cilvēku sāka iestāties politiskajām organizācijām un jauniešu grupām, uzsvēra Stoltenbergs.
Demokrātija ir "svarīgākais ierocis cīņā pret vardarbību", uzsvēra Norvēģijas premjerministrs.
Bērings -Breivīks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus. Ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur viņš nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr viņš neatzīst, ka ir pastrādājis ko krimināli sodāmu, apgalvojot, ka uzbrukumi bijuši "preventīvs pasākums", lai pasargātu Eiropu no "musulmaņu invāzijas".
Prokuratūra prāvā, kas noslēdzās 22.jūnijā, pieprasīja Bēringam -Breivīkam piespriest obligāto ārstēšanos psihiatriskajā klīnikā. Savukārt, ja tiesa izlems Bēringu -Breivīku nenosūtīt uz garīgās veselības aprūpes iestādi, prokuratūra pieprasīja viņam piespriest maksimālo iespējamo sodu – 21 gadu cietumā, ko var pagarināt, ja tiks uzskatīts, ka viņš apdraud sabiedrību. Prokuratūra savu lēmumu argumentēja ar to, ka nav rasti droši pierādījumi tam, ka apsūdzētais ir garīgi slims.
Spriedums Bēringa-Breivīka lietā gaidāms 24.augustā.
LETA
