Baltkrievijas prezidents: Mūsu atomelektrostacijai jābūt pašai lētākajai
Baltkrievijas atomelektrostacija, kas atradīsies Astravjecā, netālu no Lietuvas robežas, ir jāuzceļ pēc iespējas lētāk - tā ceturtdien paziņojis prezidents Aleksandrs Lukašenko, ierokot jaunās kodolspēkstacijas būvlaukumā kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
"Spēkstacijai jābūt ne tikai kvalitatīvai - tas nav pat apspriežams -, bet arī lētākajai no visām, ko uzcēluši krievi un citi pasaulē," viņš izteicies.
Pēc prezidenta sacītā, Krievijas atomelektrostacijas izmaksā vislētāk, ja neskaita Ķīnu. "Bet mūsējai jābūt vēl daudz lētākai par tām, ko Krievija ceļ pie sevis un citās valstīs," viņš piebildis.
Kapsulā ievietotajā vēstījumā norādīts, ka Baltkrievijas nacionālās atomenerģētikas attīstīšana ir "nozīmīgs solis valsts enerģētiskās drošības nostiprināšanā, spēcīgs zinātnes un tehnikas progresa un inovatīvas attīstības stimuls".
"Iemiesojot dzīvē ideju veidot stipru un plaukstošu Baltkrieviju, valsti, [kas kalpo] tautai, mēs sākam īstenot lielāko investīciju projektu kopā ar brālīgo Krieviju - pirmo atomelektrostaciju mūsu valsts teritorijā," teikts dokumentā, ko parakstījis Lukašenko.
Svinīgajā ceremonijā piedalījās arī Baltkrievijas pirmais vicepremjers Vladimirs Semaško un Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" ģenerāldirektora pirmais vietnieks Aleksandrs Lokšins.
Spēkstacija tiks būvēta pēc Krievijas kompānijas "Atomstrojeksport" projekta. Paredzēts, ka tajā būs divi energobloki ar 2400 megavatu kopējo jaudu. Pirmo reaktoru paredzēts iedarbināt 2018.gada novembrī, otro - 2020.gada jūlijā.
Krievija šim kaimiņvalsts objektam piešķīrusi atvieglotu valsts aizdevumu uz 25 gadiem līdz desmit miljardu dolāru apmērā.
Jau ziņots, ka Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas, 50 kilometrus no Viļņas un aptuveni 110 kilometrus no Latvijas robežas - Grodņas apgabala Astravjecas rajona Mihališku ciemā. Reaktoru dzesēšanas vajadzībām domāts izmantot ūdeni no Nēres upes, kura tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai.
Par to nopietnas bažas izteikuši ne vien pašas Baltkrievijas un Lietuvas vides aktīvisti, bet arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas šo jautājumu izvirzījusi starptautiskā līmenī.
LETA
