Ungārijas referendums par imigrantu kvotām cietis neveiksmi
Ungārijā svētdien rīkotais referendums par attieksmi pret Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju pārvietošanas kvotām cietis neveiksmi nepietiekamas vēlētāju aktivitātes dēļ - tajā piedalījušies tikai 45% balsstiesīgo iedzīvotāju, atzinis valdošās partijas "Fidesz" priekšsēdētāja vietnieks Gergejs Gujāšs.
Lai referendumu varētu uzskatīt par notikušu, pie balsošanās urnām bija jādodas vismaz pusei no astoņiem miljoniem balsstiesīgo.
Tiesa gan, 95% no visiem nobalsojušiem iestājušies pret ES iecerēto patvēruma meklētāju pārvietošanas shēmu, kas paredz pārdalīt Itālijā un Grieķijā nelegāli ieceļojušos imigrantus pa citām dalībvalstīm.
Referendumā ungāriem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs vēlaties, ka ES bez Nacionālās sapulces (parlamenta) piekrišanas uzdod obligātā kārtā pārvietot uz Ungāriju [personas], kas nav Ungārijas pilsoņi?".
Opozīcija aicināja vēlētājus šo tautas nobalsošanu boikotēt.
Līdz šim Budapešta ES shēmas ietvaros nav uzņēmusi nevienu pašu patvēruma meklētāju un kopīgi ar Slovākiju ar vairākuma procedūras palīdzības pieņemto lēmumu apstrīdējusi ES tiesā. Premjerministrs Viktors Orbāns norādījis, ka šis lēmums pārkāpj nacionālo suverenitāti un draud mainīt "Eiropas kultūras un reliģisko identitāti".
2015.gada vasarā un rudenī Ungāriju šķērsoja aptuveni 400 000 nelegālo imigrantu, kas, atsaucoties Vācijas kancleres Angelas Merkeles "aicinājumam", centās sasniegt "apsolīto zemi" Vāciju un tās dāsnos sociālos pabalstus. Šo plūsmu izdevās apturēt vienīgi pēc tam, kad Ungārija uz savas robežas ar Serbiju un pēc tam arī ar Horvātiju uzcēla žogu un pieņēma bargus likumus par robežas nelegālu šķērsošanu. Tomēr kopējo nelegālo imigrantu straumi uz Vāciju un citām Eiropas ziemeļu valstīm izdevās iegrožot tikai pēc tam, kad Briseles skaļi peltajam Budapeštas paraugam sekoja arī pārējās valstis, kas atradās tā dēvētā Balkānu maršruta ceļā.
