Nobela Miera prēmija piešķirta Eiropas Savienībai

ES un tās priekšteči ir "vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai [panāktu] mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības," ceremonijā Oslo sacīja Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētājs Norvēģijas ekspremjers Tūrbjerns Jāglanns.

"ES pašlaik pārdzīvo smagas ekonomiskās grūtības un ievērojamu sociālo nestabilitāti," atzina Jāglanns, piebilstot, ka "Norvēģijas Nobela komiteja vēl galveno uzmanību pievērst tam, ko uzskatām par galveno ES devumu: veiksmīgu cīņu par mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesībām. ES loma kā stabilizējošam elementam ir palīdzējusi lielāko Eiropas daļu pārvērst no kara kontinenta miera kontinentā".

Bloka izveide ir palīdzējusi gādāt par mieru un stabilitāti reiz kara novārdzinātajā Eiropā, apvienojot senās ienaidnieces Franciju un Vāciju, kas tagad iet kopīgu ceļu, viņš klāstīja.

Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu pēc Jāglanna paziņojuma mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja: "Tas ir liels gods visai ES, visiem tās 500 miljoniem pilsoņu."

Savukārt ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs savā "Twitter" kontā Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ES novērtēja kā " iespējami lielāko atzinību mūsu savienības dziļajiem politiskajiem motīviem".

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Vācijas sociāldemokrātu pārstāvis Martins Šulcs "Twitter" pauda "dziļu aizkustinājumu, pagodinājumu, ka ES ir ieguvusi Nobela Miera prēmiju. Samierināšana ir ES būtība. Tā [prēmija] var būt iedvesma".

Tomēr prēmija ir arī pārsteigums, jo tā piešķirta laikā, kad Eiropas solidaritātei lielāko izaicinājumu gadu desmitos met nevienprātība parādu slīgstošo bloka dienvidu un turīgāko ziemeļu starpā, apdraudot pat ES izveides pamatus.

Neskatoties uz sarežģījumiem, ES ir kļuvusi par lielāko kopējo tirgu pasaulē, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla pārvietošanos.

Norvēģija, kas ir Nobela Miera prēmijas mājvieta, divreiz referendumos 1972. un 1994.gadā ir noraidījusi dalību blokā, turklāt arī pašlaik trīs ceturtdaļas Norvēģijas iedzīvotāju iebilst pret valsts iestāju ES.

Tomēr Nobela komitejas priekšsēdētājs Jāglanns norādīja ka "ir iespējams iebilst pret Norvēģijas dalību ES, bet vienlaikus atzīt ES lomu miera veidošanā Eiropā".

Pagaidām nav zināms, kas svinīgajā ceremonijā saņems prēmiju ES vārdā.

Nobela   Miera   prēmija  ir piektā no šogad piešķirtajām Nobela prēmijām. Pirmdien tika paziņots Nobela   prēmijas  ieguvējs medicīnā, otrdien - fizikā, trešdien - ķīmijā, bet ceturtdien - literatūrā. Savukārt nākampirmdien tiks paziņots Nobela piemiņas prēmijas ieguvēju ekonomikā.

Svinīgā Nobela prēmiju  pasniegšanas ceremonija notiks 10.decembrī - Nobela  nāves gadadienā - Stokholmā, bet Miera prēmiju  pasniegs Oslo.  

Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels  1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas   par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera  nostiprināšanā. Nobela  piemiņas   prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.

Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela   mantojumā atstātais kapitāls.

Ekonomikas krīzes dēļ Nobela fonds šogad līdz astoņiem miljoniem Zviedrijas kronu (647 tūkstošiem latu) samazinājis prēmijas. Kopš 2001.gada prēmijas apmērs bija 10 miljoni kronu (808 tūkstoši latu).

BNS, Foto: EPA/LETA