Pasaulē

Berezovskis maksās Abramovičam 35 miljonus mārciņu par izdevumiem Londonas tiesā

Jauns.lv

Trimdā Londonā dzīvojošais Krievijas miljardieris Boriss Berezovskis ir piekritis samaksāt citam Krievijas uzņēmējam Romānam Abramovičam 35 miljonu sterliņu mārciņu (31 miljona latu) kompensāciju par izdevumiem par advokātu pakalpojumiem prāvā, ko Berezovskis bija ierosinājis pret Abramoviču Londonas Augstajā tiesā, pieprasot trīs miljardu mārciņu (2,6 miljardu latu) kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs viņu piespiedis pārdot naftas kompānijas "Sibņeftj" un alumīnija ražotāja "RusAl" akcijas par pazeminātu cenu, piektdien tika paziņots Londonas Augstās tiesas sēdē.

Berezovskis maksās Abramovičam 35 miljonus mārciņu...

Ne Berezovskis, ne Abramovičs piektdienas tiesas sēdē nepiedalījās.

Jau ziņots, ka Londonas Augstā tiesa 31.augusta sēdē noraidīja Berezovska prasību pret Abramoviču. Savu lēmumu tiesnese Elizabete Glostera pamatoja ar to, ka   Berezovska  prasība ir pamatota galvenokārt ar viņa paša teikto, taču viņa nodēvēja   Berezovski  par neuzticamu liecinieku, kurš, tiesā sakot garas runas, mēģinājis izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, kā arī izlicies, ka aizmirsis faktus.

Berezovskis  bija iesniedzis tiesā prasību, kurā pieprasīja no   Abramoviča  kompensāciju, apgalvojot, ka   Abramovičs  savulaik ar nelikumīgām metodēm viņu esot piespiedis pārdot 50% akciju kompānijā "Sibņeftj" par pazeminātu cenu.

Par savu akciju paketi   Berezovskis  dabūja 1,3 miljardus ASV dolāru (710 miljonus latu). Pēc vairākiem gadiem, 2005.gadā, uzņēmumu "Sibņeftj" iegādājās Krievijas valsts gāzes koncerns "Gazprom" par 13,1 miljardu ASV dolāru (7,2 miljardiem latu). Savus zaudējumus no neizdevīgajiem darījumiem Berezovskis  lēš 3,2 miljardu britu sterliņu mārciņu (2,8 miljardu latu) apmērā.

Berezovskis  arī apgalvoja, ka līdzās "Sibņeftj" akcijām viņš esot piespiests par pazeminātu cenu pārdot "RusAl" un telekanāla ORT akcijas.

Savukārt   Abramovičs  tiesā apgalvoja, ka esot maksājis miljoniem latu vērtas summas tolaik Kremlī ietekmīgajam   Berezovskim, kurš viņam nodrošinājis politisko atbalstu. Pēc Borisa Jeļcina atkāpšanās no prezidenta amata un Vladimira Putina nākšanas pie varas   Berezovskis, kurš Jeļcina laikā ieņēma tādus amatus kā Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) izpildsekretārs, bija spiests atstāt Krieviju un lēti izpārdot viņam piederošo Krievijas uzņēmumu akcijas.