Čehijas premjers draud bloķēt plānoto eiro zonas banku savienību
Čehijas premjerministrs Petrs Nečass trešdien piedraudēja uzlikt veto plāniem izveidot eiro zonā jaunu banku uzraudzības sistēmu jeb tā dēvēto banku savienību, jo, pēc viņa paustā, tā var radīt riskus Čehijas bankām.
"Ja priekšlikums par banku savienību tiks pieņemts tā pašreizējā formā, mēs nešaubīgi pretosimies tam, izmantojot veto [tiesības]," viņš paziņoja žurnālistiem Prāgā.
"Noguldījumu apmērs [Čehijas bankās] ir lielāks nekā kredītu apmērs, un uzraudzības kvalitāte nodrošina mums ieguvumus," uzsvēra Čehijas valdības vadītājs.
Slavinot savas valsts banku sektora veselīgumu, viņš nodēvēja par nereāliem plānus līdz 2013.gada janvārim izveidot banku savienību.
Latvija un vēl deviņas Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nav eiro zonā, nesen pauda bažas, ka Eiropas Komisijas (EK) plāns izveidot stingrāku banku uzraudzību un banku savienību eiro zonā veicinās divātrumu ES izveidošanos. Ārpus eiro zonas esošās valstis ir satrauktas, ka jaunā sistēma var negatīvi ietekmēt to kredītiestādes, kurām atšķirībā no eiro zonas bankām nebūs pieejamas Eiropas Centrālās bankas kredītlīnijas un līdzekļi no tā dēvētā pastāvīgā eiro zonas glābšanas fonda Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), pagājušajā mēnesī vēstīja "nytimes.com".
Savukārt, pēc portālā "EUobserver" ziņotā, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas vēstnieki ES pagājušajā mēnesī esot tikušies Briselē, lai dalītos bažās attiecībā uz eiro zonas banku savienības plānu.
Par eiro zonas banku savienības izveidošanu ES valstu līderi vienojās samitā jūnija beigās, un septembra vidū EK prezentēja plānu, kas paredz, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) darbosies kā kopēja banku uzraudzības institūcija eiro zonā. Plāna nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji.
Iecerēts, ka banku savienība darbosies līdzās jaunajam pastāvīgajam eiro zonas glābšanas fondam ESM. No ESM līdzekļiem būs iespējams tiešā veidā piešķirt naudu grūtībās nonākušām eiro zonas bankām, lai izvairītos no problēmām un valsts parādu apmēra pieauguma.
Katrai no 10 ES valstīm ārpus eiro zonas ir veto tiesības attiecībā uz eiro zonas banku savienības izveidošanu, jo, lai varētu pieņemt normatīvos aktus par eiro zonas banku savienības izveidošanu, ir nepieciešama visu ES dalībvalstu vienbalsīga piekrišana.
EK septembra vidū prezentēja plānu, kas paredz izveidot centralizētu eiro zonas banku uzraudzības institūciju, lai nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jāglābj grūtībās nonākušas kredītiestādes. Plāns paredz, ka šai institūcijai būs tiesības sodīt bankas, kas neievēro tās noteikumus, kā arī atņemt licences zemstandarta kredītiestādēm. Paredzēts, ka jaunā sistēma sāks darboties nākamā gada janvārī un noteiks, ka visām 6000 eiro zonas bankām sistēmā ir jāiesaistās līdz 2014.gada sākumam.
Iepriekš plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka EK nāks klajā ar banku savienības plānu, kas aptvers ne tikai eiro zonu, bet visu ES.
Attiecībā uz banku savienību pastāv viedokļu atšķirības starp divām ietekmīgākajām eiro zonas valstīm Vāciju un Franciju. Francija vēlas jau no nākamā gada janvāra nodot ECB visu 6000 eiro zonas banku uzraudzību, savukārt Vācija grib, lai ECB pārraudzītu tikai lielās bankas, un nevēlas steigties ar banku savienības izveidošanu.
