Krievija nepilda solījumus; ASV pārtrauc savstarpējās sarunas Sīrijas jautājumā

"Tas nav lēmums, kas pieņemts ar vieglu sirdi," atzina ASV Valsts departamenta pārstāvis Džons Kirbijs, norādot, ka Krievija kopā ar savu sabiedroto - Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu - pastiprina triecienus civilajiem objektiem.

Viņš gan norādīja, ka ASV armija turpinās izmantot sakaru kanālus ar Krieviju, kas tika izveidoti, lai novērstu iespējamo abu pušu sadursmi pretterorisma operāciju laikā Sīrijā.

Tomēr Vašingtona atsauc amatpersonas no Ženēvas, kas uz turieni bija nosūtītas, lai veidotu kopīgo štābu ar Krievijas pārstāvjiem koordinēto triecienu īstenošanai.

Arī ASV diplomāti pārtrauc sarunas ar Krieviju par iespējām atdzīvināt 9.septembra vienošanos, kas tika panākta starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Saskaņā ar šo vienošanos 12.septembrī Sīrijā stājās spēkā pamiers, taču nedēļas laikā tas sagruva, atsākoties sīvai karadarbībai.

Vašingtona apsūdz Krieviju nespējā savaldīt savu sabiedroto Asadu, kā arī par civilo mērķu bombardēšanu.

Savukārt Maskava vaino ASV nespējā nošķirt mērenos dumpiniekus, kas cīnās pret Asada režīmu, no islāmistu teroristiem.

"Diemžēl Krievija nav spējusi pildīt pati savus solījumus, tostarp savas saistības pret starptautiskajām humānajām tiesībām," norādīja Kirbijs.

Viņš piebilda, ka Krievija "vai nu nevēlas, vai arī nespēj nodrošināt Sīrijas režīma turēšanos pie noteikumiem, kuriem Maskava ir piekritusi".

"Tā vietā Krievija un Sīrijas režīms izšķīrušies sekot militāram kursam, kas nav savienojams ar karadarbības apturēšanu, kā to demonstrē viņu intensificētie uzbrukumi civilām apkaimēm," uzsvēra Valsts departamenta pārstāvis, apsūdzot Maskavu un Damasku tādu infrastruktūras objektu iznīcināšanā kā slimnīcas, kā arī humānās palīdzības piegāžu bloķēšanā.