Uzziņai: Obama/Romnijs par abortiem, gejiem, Izraēlu jeb nostāja būtiskākajos jautājumos

Zemāk sniedzam ieskatu abu kandidātu nostājā vairākos svarīgos jautājumos.

IEKŠPOLITIKA

EKONOMIKA

Romnijs apgalvo, ka Obama tā arī nav spējis panākt ekonomikas atlabšanu pēc finanšu krīzes, un sola uzņemties "pārmaiņu aģenta" lomu, lai stabilizētu valsts tautsaimniecību. Viņš sola radīt vairākus miljonus darbavietu, ekonomiku veicinot ar nodokļu pazemināšanu, mazinot valsts iejaukšanos tautsaimniecībā, atverot tirgu un aktivizējot pašā ASV esošo naftas un gāzes iegulu izmantošanu. Romnijs piedāvā ienākuma nodokļa likmes pazemināt par 20%, ienākumus no kapitāla vispār neaplikt ar nodokli un samazināt peļņas nodokli.

Obama aizstāvoties norāda, ka veicis lielu darbu ekonomikas atveseļošanai un piesauc ASV autoražošanas nozares glābšanu. Viņš sola desmit gadu laikā samazinās budžeta deficītu par četriem triljoniem dolāru un ieviest tā dēvēto Bafeta likumu, kas paredz, ka personas, kuras pelna vairāk nekā miljonu dolāru gadā, tiks apliktas ar nodokli, kura likme nav mazāka kā 30%. Obama arī sola, ka līdz 2016.gadam tikšot radīts miljons jaunu darbavietu rūpniecībā.

ABORTI UN KONTRACEPCIJA

Romnijs vēlas, lai tiktu atcelts ASV Augstākās tiesas 1973.gada spriedums tā dēvētajā lietā "Ro pret Veidu", ar kuru tika apstiprinātas sievietes tiesības izdarīt abortu. Viņš atbalsta abortu aizliegumu, izņemot izvarošanas un incesta gadījumus, kā arī gadījumus, kad apdraudēta mātes veselība vai dzīvība. Romnijs iestājas pret federālās valdības subsīdijām ģimenes plānošanas centriem. Viņš kritizē Obamas panākto veselības aprūpes sistēmas reformu arī tāpēc, ka tā uzliek par pienākumu darba devējiem, tostarp reliģiskajām iestādēm, segt savu darbinieku izdevumus kontracepcijai.

Baraks Obama, kurš atbalsta iespējas izdarīt abortu, uzskata, ka "sievietes veselības aprūpes izvēles ir personīgi lēmumi", kuri pieņemami konsultējoties ar savu ārstu un kuros politiķiem nav jāiejaucas.

GEJU TIESĪBAS

Romnijs iestājas pret viendzimuma laulībām un homoseksuāļu civilajām savienībām. Viņš atbalsta konstitūcijas grozījumus, kas noteiktu, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Romniju neapmierina atteikšanās no tā dēvētās "nevaicā, nestāsti" politikas, kas liedza ASV armijā dienēt atklātiem homoseksuāļiem, tomēr viņš paziņojis, ka necentīsies panākt šīs prakses atjaunošanu.

Obama, kura prezidentūras laikā beidzot tika atcelta "nevaicā, nestāsti" politika, ir pirmais ASV prezidents, kurš izteicis atbalstu homoseksuāļu tiesībām uz laulību. Obama gan norādījis, ka tā esot viņa personīgā pārliecība un ka tiesības legalizēt geju laulības atstājamas katra atsevišķa štata ziņā.

IMIGRĀCIJA

Romnijs paudis cerību, ka nelegālie imigranti "pašdeportēsies" no ASV, ja viņu dzīves un darba apstākļi tiks padarīti pietiekami neviesmīlīgi. Viņš kritizējis Kongresā sen jau iestrēgušo likumdošanas iniciatīvu, kas paredz daļēju nelikumīgo ieceļotāju legalizāciju. Romnijs apgalvo, ka Obama nav darījis pietiekami daudz, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu.

Savukārt Obama atbalsta Kongresā iestrēgušo "Sapņa likumu", kas paredz apturēt nelegālo imigrantu bērnu deportēšanu. Jūnijā Obama izmantoja savas prezidenta prerogatīvas, lai, apejot likumdevējus, iedarbinātu virkni no iestrēgušā likumprojekta normām. Gados jaunajiem nelegālajiem imigrantiem pie zināmiem nosacījumiem, tostarp, ja viņi iepriekš nav sodīti, tika uz diviem gadiem izsniegtas pagaidu uzturēšanās un darba atļaujas.

IEROČU KONTROLE

Romnijs stingri turas pie ASV konstitūcijas otrā labojuma, kas garantē pilsoņiem tiesības nēsāt ieročus. Viņš iestājas pret jebkādiem jauniem federālajiem likumiem, kas ierobežotu iespējas iegādāties ieročus, un Romnija kandidatūrai oficiālu atbalstu izteikusi Nacionālā strēlnieku savienība.

Obama solījis respektēt konstitūcijas otro grozījumu, taču atbalsta stingrāku ieroču pircēju pārbaudes procedūru. Viņš arī cer ierobežot automātisko ieroču pārdošanu ierindas pilsoņiem, jo tie tikuši izmantoti vairumā masu slepkavību, kuras pēdējā laikā piedzīvojušas Savienotās Valstis.

NARKOTIKU LEGALIZĀCIJA

Romnijs iestājas pret marihuānas legalizāciju ārstniecības nolūkiem federālā līmenī, lai gan tas jau noticis virknē pavalstu, tostarp Kalifornijā.

Arī Obama iestājas pret marihuānas dekriminalizāciju, tomēr viņš devis rīkojumu federālām iestādēm neaiztikt aptiekas, kas tirgo "zālīti" medicīniskiem nolūkiem, taču tirgotavu īpašnieki sūdzas, ka pret viņiem vērstās represijas ir atsākušās.

ĀRPOLITIKA

IRĀKA

Romnijs Obamu kritizējis par to, ka pašreizējais prezidents nav spējis panākt ar Bagdādi vienošanos par pastāvīgu ASV kontingenta klātbūtni pēc ASV spēku izvešanas pagājušajā gadā.

Savukārt Obama, kas 2008.gadā savu kampaņu balstīja solījumā izbeigt karu Irākā, cenšas pasniegt karaspēka izvešanu kā ārpolitisku uzvaru, kura pielikusi punktu "neveiksmīgajai pagātnes politikai".

IRĀNA

Romnijs pieprasa pret Irānu vērst stingrākas sankcijas, lai panāktu tās kodolprogrammas apturēšanu, un norāda, ka Obamas prezidentūras laikā Teherāna nonākusi tuvāk kodolieroču izgatavošanai nekā jebkad iepriekš.

Obama savukārt apgalvo, ka starptautiskās sabiedrības ieviestās sankcijas jau tā ir tik stingras, cik vien iespējams, un ka pirms ķeršanās pie militārām metodēm jādot pietiekami daudz laika, lai tās iedarbotos. Vienlaikus viņš solījis, ka Irānai netiks dota iespēja iegūt savā rīcībā kodolieročus.

KRIEVIJA

Romnijs iepriekš nosaucis Krieviju par "galveno ģeopolitisko pretinieku" un solījis demonstrēt stingrāku "mugurkaulu" attiecībās ar Maskavu un prezidentu Vladimiru Putinu, nekā to līdz šim darījis Obama.

Savukārt Obama Romnija nostāju izsmējis kā novecojušu. Viņš pārmetis savam sāncensim centienus ārpolitikā "importēt" pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu politiku.

ĶĪNA

Romijs sola izdarīt uz Ķīnu stingrāku spiedienu tirdzniecības un valūtas jautājumos un kopš savas pirmās prezidentūras dienas Pekinu pasludināt par "valūtas manipulatoru", kas ļautu Savienotajām Valstīm vērst pret ķīniešu ražojumiem stingras sankcijas. Tas izsaucis dažu analītiķu brīdinājumus par iespējamo tirdzniecības karu.

Obamas administrācija centusies atturēties no šāda kursa, norādot, ka nav nepieciešams uzkurināt spriedzi starp abām lielākajām pasaules ekonomikām. Obamas padomnieki izsakās, ka pašreizējais prezidents cerot uz ASV un Ķīnas pārtapšanu "partneros, nevis ienaidniekos".

IZRAĒLA

Romnijs Obamu apsūdz par Izraēlas pamešanu novārtā un par attiecību sabojāšanu ar ASV tuvāko sabiedroto Tuvo Austrumu reģionā. Viņš apgalvo, ka nestabilitāte, kas pārņēmusi Tuvos Austrumus un Ziemeļāfriku, tostarp vardarbīgais konflikts Sīrijā un uzbrukums ASV konsulātam Lībijā, apliecina, ka Obamas politika šajā reģionā "grūst mūsu acu priekšā".

Obama apgalvo, ka izturas pret Izraēlu kā pret "patiesu draugu" un ka gadījumā, ja Izraēla tiks pakļauta uzbrukumam, ASV to aizstāvēs. Viņš arī uzstāj, ka ASV viņa prezidentūras laikā esot guvusi panākumus arābu pasaulē un ka islāmistu ekstrēmisti esot apvaldīti, lai gan vienlaikus atzīst, ka modrība esot jāsaglabā.

AFGANISTĀNA

Ārpolitikai veltītajās debatēs Romnijs izteica atbalstu Obamas lēmumam karaspēku no Afganistānas izvest līdz 2014.gada beigām un bezpilota lidmašīnu izmantošanai, lai dotu triecienus teroristiem. Viņš pašreizējo prezidentu arī apsveica ar "Al Qaeda" līdera Osamas bin Ladena likvidēšanu. Vienlaikus Romijs kritizēja karaspēka izvešanas termiņa publisku izziņošanu, jo tas ienaidniekam dodot pārāk daudz informācijas.

Obama, apzinādamies, ka amerikāņus desmitgadi ilgušais karš Afganistānā ir nogurdinājis, stingri turas pie lēmuma pabeigt karaspēka izvešanu līdz 2014.gada beigām. Vienlaikus Obama uzsver, ka bin Ladena likvidēšana simbolizē viņa kā virspavēlnieka stingrību cīņā ar islāmistu ekstrēmistiem.

LETA