Pētījums: IQ testu rezultāti neatspoguļo inteliģences līmeni

Vairāk nekā gadsimtu IQ testi tiek izmantoti cilvēku gudrības novērtēšanai, taču laikraksta “Daily Telegraph” un zinātnes žurnāla “New Scientist” divus gadus ilgā pētījumā secināts, ka personas saprāta robežu novērtēšanai nepieciešama vismaz trīs dažādu intelekta testu rezultātu kombinēts novērtējums.

Atšķirīgiem domāšanas procesiem tiek izmantotas dažādas smadzeņu daļas, kas nozīmē, ka personas vispārējās inteliģences novērtējumam jāveic vismaz trīs atsevišķi testi, pēc kuriem var izdarīt secinājumus par īstermiņa atmiņu, loģiskajiem pamatojumiem un runas spējām.

Pētījumā izmantots internetā piedāvāts IQ tests, kuru pirms diviem gadiem publicēja “Daily Telegraph” un “New Scientist” un kas piesaistīja vairāk nekā 110 000 testa veicējus.

Internetā pieejamajā IQ testā, kā veikšana aizņēma aptuveni 30 minūtes, bija iekļauti 12 testi brīvprātīgo dalībnieku atmiņas, loģikas, uzmanības un plānošanas novērtējumam, kā arī apkopoti dati par personu dzīves veidu un apstākļiem.

Ņemot vērā testā iekļautās plašās saprāta spējas, pētnieki atklāja, ka cilvēku dažādie testa rezultāti skaidrojami ar trīs dažādu saprāta spēju kombinēšanu.

Pēc tam zinātnieki pārbaudīja 16 brīvprātīgo smadzeņu aktivitāti testa veikšanas laikā, atklājot, ka trīs inteliģences komponentes - īstermiņa atmiņa, loģiskā pamatošana un runas spējas - ir saistītas ar dažādām smadzeņu daļām.

Pētījumā arī atklāts, ka regulāras “smadzeņu trenēšanas” spēles nekādi neietekmē cilvēka vispārējo saprātu.

Taču, cilvēkiem, kas regulāri spēlē datorspēles, bija augstāki rezultāti loģiskajā pamatošanā un īstermiņa atmiņas testos, savukārt smēķētājiem un cilvēkiem, kas cieš no stresa un trauksmes, bija vājāki īstermiņa atmiņas testu rezultāti.

“Attiecībā uz vissarežģītāko zināmo objektu - cilvēka smadzenēm, idejai, ka ir tikai viens veids kā izmērīt inteliģenci, bija jābūt nepareizai,” norādīja viens no pētījuma autoriem doktors Rodžers Haifīlds.

“Mēs visi pazīstam kādu cilvēku, kuriem ir grūtības ar loģiku, bet izcila atmiņa, vai arī fantastiskas valodas spējas, bet ne tik labi ar loģiku un tā tālāk. Tagad mēs uz visiem laikiem varam varam paziņot, ka viens atsevišķs mērījums kā IQ tests nespēj raksturot visu to inteliģenci, ko mēs redzam cilvēkos,” skaidroja Haifīlds.

LETA