Pasaulē

Centrālās bankas vadītājs: no Krievijas pērn nelegāli aizplūda 25,6 miljardi latu

Jauns.lv

Krievijas centrālā banka trešdien paziņoja, ka pagājušajā gadā no valsts nelegāli aizplūduši 49 miljardi (25,6 miljardi latu), kas ir 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Centrālās bankas vadītājs: no Krievijas pērn neleg...

Kopējā no valsts aizplūdušā kapitāla apmērs, kas nozīmē nodokļu maksājumus citās valstīs un peļņas novirzīšana caur investīcijām, samazinājās līdz 56,8 miljardiem ASV dolāru (29,7 miljardiem latu) pretstatā 80,5 miljardiem dolāru (42 miljardiem latu) 2011.gadā.

Krievijas centrālās bankas priekšsēdētājs Sergejs Ignatjevs, kura amata termiņš tuvojas beigām, laikrakstam "Vedomosti" teica, ka no 49 miljardiem ASV dolāru lielā kapitāla, kas pērn no valsts aizplūda nelikumīgi, apmēram 14 miljardi dolāru (7,3 miljardi latu) aizplūda nelikumīgās tirdzniecības operācijās, savukārt pārējā summa no Krievijas aizplūda caur apšaubāmām shēmām.

"Tās varētu būt maksājumi par narkotiku piegādi, [nelegālām] kravām, kukuļiem un nelikumīgiem maksājumiem amatpersonām," apšaubāmās shēmas uzskaitīja Ignatjevs, piebilstot, ka nauda aizplūst no valsts varēja arī shēmās, kas paredz izvairīšanos no nodokļiem, vai uzņēmumu vadītājiem veicot pirkumus lielās privātās kompānijās.

Kapitāla aizplūšana pēcpadomju periodā ir smagi skārusi Krievijas ekonomiku un tiek uzskatīta par galveno rādītāju, kas apliecina, ka investori neuzticas valstī veiktajām reformām.

Investoru aptaujas liecina, ka bažas valda ne tikai par kukuļošanu un korupciju Krievijā, bet arī par tiesu neatkarības trūkumu un bailēm, ka Kremļa politika var ietekmēt būtiskus ekonomiskus lēmumus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins cīņu pret korupciju ir nosaucis par vienu no savas prezidentūras galvenajām prioritātēm, un pēdējos mēnešos ir sāktas vairākas izmeklēšanas, tostarp pret bijušo aizsardzības ministru Anatoliju Serdjukovu.

Tomēr neviens oficiāls pētījums par kapitāla aizplūšanu Krievijā pēdējā laikā nav veikts, un centrālās bankas vadītāja paziņotais liecina, ka problēma ir lielāka nekā iepriekš domāts.

Ignatjevs teica, ka vairāk nekā pusi no apšaubāmām naudas operācijām, ko investori dēvē par pelēkajām shēmām, veica savstarpēji saistītu kompāniju tīkls.

"Rodas sajūta, ka tos visus kontrolē viena labi organizēta cilvēku grupa," atzina Krievijas centrālās bankas vadītājs, neprecizējot, kas varētu būt grupas organizatori.

BNS