Juristam no Maskavas liels izbrīns: Motorolas "slepkavas" Ozoliņa fotogrāfijā ir redzams viņš

35 gadus vecais Čapiss dzīvo Maskavā un strādā uzņēmuma "Prominformservis" ģenerāldirektora amatā. Daži Krievijas mediji ir aprunājušies ar Čapisu, kurš apgalvo, ka nekad nav dienējis Donbasā. "Es esmu humanitārais: jurists, sociologs, jurists. Donbasā biju tikai vienreiz, ceļā uz Krimu. Tas neesmu es. Aprakstīja citu cilvēku, bet ievietoja manu fotogrāfiju," viņš paskaidroja, norādot, ka jau informējis Doņeckas tautas republikas (DTR) amatpersonas. 

Čapiss sacīja, ka līdz šim nekādus draudus neesot saņēmis. Viņš atklāja, ka šī fotogrāfija ir paņemta no sociālajiem tīkliem. "Kad redzi savu fotogrāfiju kopā ar informāciju, ka esi iespējamais slepkava, pat kļūst bail iziet ārā," viņš norādīja. 

Zīmīgi, ka Čapisa ģimene līdzīgā situācijā ir ne pirmo reizi - martā tika "apglabāta" viņa sieva Jeļena Čapisa, kuras fotogrāfiju izmantoja, lai ilustrētu ziņu par kādas NTV žurnālistes nāvi Donbasā. Pēc tam ģimenes sociālos tīklus pārpludināja tūkstošiem vēstuļu, bet beigās izrādījās, ka tāda žurnāliste NTV nekad nav strādājusi. 

"Es jau vairākus gadus nerunāju par Ukrainu. Neko nerakstu, nekomentēju sociālajos tīklos," viņš norāda, piebilstot, ka šāda situācija ir pagalam dīvaina. 

Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Krievijas medijus šajās dienās pārpludinājis acīmredzams safabricējums par kādu Rīgā Ukrainas drošības dienesta savervētu latvieti Marku Ozoliņu, kurš devies uz Doņecku, iefiltrējies prokrievisko kaujinieku pusē, ar Krievijas naudu uzpircis "vajadzīgos" cilvēkus un tad nogalinājis Motorolu. 

Sākotnēji informācija par Ozoliņu parādījās blogosfēras mudžekļos, tad to uztvēra daži mediji, tā tikusi tiražēta sociālajos tīklos, līdz ziņu par Marku Ozoliņu sāka pārpublicēt arī lielākie Krievijas plašsaziņas līdzekļi. 

Jau ziņots, ka bojāgājušais Motorola Donbasā vadīja bataljonu "Sparta" un bija viens no nozīmīgākajiem kaujinieku komandieriem.

Kāds "Spartas" kaujinieks arī atklāja, ka bojā gājis arī Pavlova miesassargs. Bataljona kaujinieki iepriekš izteikušies, ka sprādzienu sarīkojuši "Ukrainas dienesti vai arī kāds no mums". Tikmēr Ukrainas Iekšlietu ministrijā uzskata, ka Motorolu nogalinājuši viņa biedri.

Versiju, ka Motorolu nogalinājuši paša līdzgaitnieki, apstiprināja arī Donbasa teroristu vidē. "Komandieris nogalināts, sprāgstot bumbai, kas bija piestiprināta pie lifta šahtai līdzās esošās atkritumu vada telpas sienas."

"Tā tika detonēta brīdī, kad Arsēns iegāja liftā, aiz viņa aizvērās durvis, bet kabīne vēl nebija sākusi kustību uz augšu. Tas ir, darbs tika izpildīts ar precizitāti līdz sekundei," sociālā tīkla "VK" lappusē "Novorosijas zemessardzes ziņas" ierakstījis kaujinieks Andrejs Aleksejevs.

2014.gada pavasarī ieradies Ukrainā, lai iesaistītos Krievijas agresijā pret šo valsti.

2014.gada martā viņš piedalījās prokrieviskā mītiņā Harkovā, bet tad devās uz Donbasu.

Viņa savāktais bataljons karoja pie Slovjanskas, Ilovaiskas, Doņeckas lidostā un Debaļceves rajonā.

Motorola bija pazīstams ar savu cietsirdību. Viņš personīgi piedalījies gūstekņu spīdzināšanā un nošaušanā.

Atentāti pret Doņeckas un Luhanskas teroristu līderiem nav nekāds retums. Teroristi tradicionāli uzbrukumos vaino Ukrainas drošības un aizsardzības struktūras.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Kasjauns.lv/ Foto: Sputnik/Scanpix/LETA, AFP/ Scanpix/LETA; Facebook