Krievijā pedagogiem likts ziņot par skolēniem, kas saistīti ar opozīcijas partijām
Krievijas Uļjanovskas reģiona policija vērsusies vietējā izglītības pārvaldē, aicinot pedagogus ziņot par skolēniem, kas pievienojušies opozīcijas partijām vai bijuši iesaistīti kādās citās "ekstrēmistiskās darbībās".
Kā liecina tīmeklī publicētā reģionālās policijas pārvaldes vēstule, kas adresēta Uļjanovskas izglītības pārvaldei, tā izsūtīta šomēnes.
Vēstulē izglītības pārvaldei likts uzdot skolotājiem "informēt Iekšlietu ministrijas iestādes par nepilngadīgiem bērniem, kas iesaistās sabiedriskās organizācijās, ekstrēmistiski noskaņotās kustībās un grupējumos, kā arī citās neformālās jauniešu organizācijās".
Kāds pedagogs, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, aģentūrai AFP atklāja, ka šāda vēstule izsūtīta, reaģējot uz skolēnu dalību opozīcijas kustības "Cita Krievija" mītiņā.
Uļjanovskas pilsētas izglītības pārvaldes pārstāve Irina Širajeva atzina, ka policijas vēstule daudzos pedagogos izraisījusi izbrīnu.
"Tas mūs nedaudz pārsteidza," sacīja Širajeva. "Mēs parasti šim darbam cenšamies pieiet citādi, tā vietā vairāk pievēršoties patriotisma ieaudzināšanai."
Pēc viņas teiktā, izglītības pārvalde skolotājiem skaidrojusi, ka policijas vēstule ir saistīta ar varasiestāžu vēršanos pret ekstrēmistiem.
Šādu pašu mērķi ceturtdien Krievijas prokuratūra minēja arī, skaidrojot plašu kritiku izraisījušās kratīšanas vairāk nekā simts nevalstiskajās organizācijās.
Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā pārbaudes notikušas vairāk nekā 100 nevalstiskajās organizācijās, arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju "Human Rights Watch" un "Amnesty International" birojos.
Kratīšanas sākušās pēc tam, kad Krievijā spēkā stājās jaunais likums, kurā sabiedriskās organizācijas, kuras saņem ārvalstu finansējumu, kvalificētas kā "ārvalstu aģenti" un noteikts, ka tajās veicamas stingrākas pārbaudes.
Tiesa, Krievijas varasiestādes kratīšanu vilni nesaista ar "ārzemju aģentu" likumu un, pēc visa spriežot, cenšas veikt padziļinātu izpēti tajās organizācijās, kuru aktivitātes izraisa varas struktūru nepatiku.
Represijas varētu radīt jaunus apgrūtinājumus Krievijas prezidenta Vladimira Putina jau tā sarežģītajās attiecībās ar Rietumiem.
Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone otrdien sacīja, ka Krievijā veiktās pārbaudes un kratīšanas ir "satraucošas, jo, kā šķiet, to mērķis ir vēl vairāk iedragāt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes šajā valstī".
Kratīšana notikusi arī Vācijas politisko fondu pārstāvniecībās Krievijā. Satraukumu par to paudis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, bet Berlīnē uz pārrunām Ārlietu ministrijā tika uzaicināts Krievijas vēstniecības otrs augstākais diplomāts, Berlīnei šādi paužot protestu par Krievijā notiekošo.
LETA
