Ekonomiste: Lietuvai nevajadzētu pārsteigties ar eiro ieviešanu
Lietuvas valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu censties pievienoties eirozonai 2015.gadā, noraidīdama ideju par referenduma nepieciešamību, un acīmredzot šoreiz tai savus mērķus izdosies īstenot, lai gan patiesībā pārsteigties nevajadzētu, portālā "Ekonomika.lt" raksta ekonomiste Rūta Vaiņiene.
Valdība skaidro, ka referendumu rīkot nav vajadzības, jo saistības ieviest eiro Lietuva uzņēmusies līgumā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šis arguments ir solīds, taču jūtams, ka valdība baidās uzzināt cilvēku viedokli, spriež eksperte. Aptaujas liecina, ka lietuvieši nevēlas eiro ieviešanu, jo baidās no cenu kāpuma. Domājams, valdība negrib nonākt neērtā situācijā, jo mācījusies no pērnruden notikušā konsultatīvā referenduma, kurā vēlētāji noraidīja nepieciešamību celt jaunu atomelektrostaciju.
Viņasprāt, eiro jautājumu vajadzētu uzlūkot ne no politiskās, bet pragmatiskās puses. Tādā gadījumā, sasummējot visus plusus un mīnusus, Lietuvai labāk būtu šobrīd palikt novērotāja lomā. Galvenā eiro priekšrocība būtu lielāka ārvalstu investoru uzticēšanās Lietuvai. Ne visus investorus spēj nomierināt Lietuvā pastāvošais valūtu pārvaldības modelis, kas garantē stipru litu. Vērojot bieži vien nekonsekvento ekonomisko politiku, investori baidās, ka Lietuva varētu devalvēt litu vai atteikties no tā piesaistes pie eiro. Lai gan šādām bažām, domājams, ir niecīgs pamats, tās tomēr ir reālas, un vienīgās zāles pret tām tiešām būtu eiro. Tomēr ar šo teju vai vienīgo argumentu par labu eiro ieviešanai nepietiek, uzskata Vaiņiene.
Viņa pievērš uzmanību nepieredzēti plašajām un dziļajām problēmām eirozonā, paužot bažas, ka šis veidojums savā ziņā ir "kā milzīgs Titāniks, kur glābšanas laiviņas būs atvēlētas tikai izredzētajiem". "Tas ir dārgs projekts, klubs ar visai augstu dalības maksu. Lietuvai dalība nozīmēs 800 miljonu litu (163 miljonu latu) iemaksas Eiropas stabilitātes mehānismā un piecus miljardus litu lielu garantiju. Eirozona kļuvusi par klubu, kur (..) disciplinētie maksā par izšķērdīgo kļūdām. Tas demoralizē un iedrošina neievērot fiskālo disciplīnu," viņa brīdina.
Kā uzskata ekonomiste, cilvēku bažas par gaidāmo cenu celšanos ir pamatotas. Ir noprotams, ka pirms eiro ieviešanas tiks visiem spēkiem mēģināts bremzēt cenu pieaugumu, bet pēc tam cenas kāps ar divkāršu spēku. Tad tiks meklēti vainīgie uzņēmēji, bet jau tagad saprotams, ka pa ļaunprātīgu vainu nevar būt runas - ja kādu laiku cenas tiek noturētas vienā līmenī piespiedu kārtā, pretēji ekonomiskajai loģikai, vēlāk tās nākas celt ar uzviju, viņa skaidro.
Vaiņiene norāda, ka šobrīd Lietuva ar savu pie eiro piesaistīto litu ir izdevīgā situācijā, bet, ieviešot Eiropas vienoto valūtu, zaudētu pašreizējo elastību. "Ja eirozonu piemeklētu katastrofa, mēs varētu ātri un nesāpīgi pāriet pie citas valūtas (..), ietaupot daudz līdzekļu un cilvēku nervu. Būtu neapdomīgi politisku ambīciju dēļ vien īstenot plānu A, kad situācija radikāli mainījusies plāna B virzienā. Eiro būtu piemērota valūta, ja tas būtu uz ekonomisko loģiku balstīts projekts un garantētu ilglaicīgu stabilitāti. Diemžēl šobrīd tā nevar teikt, tādēļ mums ir laba izdevība nepārsteigties," viņa secina.