Krievijas lielākie muzeji sakašķējas par Staļina galeriju
Divi Krievijas lielākie mākslas muzeji otrdien nonākuši publiskā konfliktā par ieceri atjaunot pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados likvidēto rietumu mākslas muzeju Maskavā.
Cara laikā Valsts jaunās rietumu mākslas muzeja īpašumā nonāca slaveno krievu mākslas kolekcionāru Sergeja Ščukina un Ivana Morozova impresionisma un agrīnās modernās mākslas kolekcijas. Taču 1948.gadā muzeju ar Staļina pavēli slēdza, pārmetot tam "kosmopolītismu".
Tā kolekcija tika sadalīta un nonāca Puškina mākslas muzejā Maskavā un Sanktpēterburgas Ermitāžā.
Puškina mākslas muzeja 91 gadu vecā direktore Irina Antonova pagājušonedēļ valsts prezidentam Vladimiram Putinam lūdza muzeju no jauna atvērt Maskavā uz izstādīt tajā agrāko kolekciju.
Taču priekšlikums saniknoja Ermitāžu, kuras vērtīgie Matisa, Degā un Pikaso darbi tādā gadījumā būtu jāpārved atpakaļ uz Maskavu. "Šis jaunais mēģinājums sašķelt Ermitāžu ir noziegums pret visiem muzejiem Krievijā, kuru vienotību un bagātības tik grūti nācies saglabāt," avīzei "Rossiiskaya Gazeta" sacīja Ermitāžas direktors Mihails Pjotrovskis.
Savukārt Antonova aizstāvējās, sakot, ka muzeja atjaunošana esot "vēsturisks taisnīgums". "Valsts iznīcināja muzeju," viņa teica. "Valstij ir iespēja to atdzīvināt. Tāds ir mans viedoklis."
Pjotrovskis izsmēja Antonovas priekšlikumu, raksturojot to kā "primitīvu attieksmi pret nacionālo kultūru".
Putins otrdien lika valdībai līdz 15.jūnijam sagatavot pārskatu par atjaunotā rietumu mākslas muzeja dzīvotspēju.
Ščukins un Morozovs savāca divas no lielākajām Eiropas mākslas kolekcijām, taču pēc revolūcijas tās tika nacionalizētas. Abas kolekcijas izmantoja par 1928.gadā atklātā Valsts jaunās rietumu mākslas muzeja pamatu.
Pēc muzeja slēgšanas uz Ermitāžu tika pārvesti vairāki ļoti vērtīgi darbi, tostarp Anrī Matisa lielizmēra glezna "Deja", kā arī Pikaso agrīnie darbi.
LETA
