Stoltenbergs: "Krievija turpina militāro pozicionēšanos ap NATO robežām"
(Ziņa papildināta 15:57) Krievija turpina savu militāro pozicionēšanos ap NATO robežām, šodien pirms alianses aizsardzības ministru tikšanās žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš teica, ka šodien paredzēts izvērtēt alianses sasniegto progresu saistībā ar NATO klātbūtni austrumos, kā arī Melnās jūras reģionā.
NATO aizsardzības ministri plāno apspriest arī nesenās Krievijas militārās aktivitātes ap NATO robežām, kur Krievija turpina neatlaidīgu militāro pozicionēšanos, teica NATO ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs arī uzsvēra, ka Krievija turpina destabilizēt Austrumukrainu ar separātistu militāru un finansiālu atbalstu.
Viņš uzsvēra, ka Krievija turpina atbalstīt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas arī ir "dziļi satraucoši". Krievija turpina atbalstīt Alepo bombardēšanu, un šī situācija saasina humanitāro katastrofu. "Vīrieši, sievietes un bērni iet bojā katru dienu," uzsvēra Stoltenbergs.
Stoltenbergs atzina, ka Krievijas rīcības nesamazina savstarpējo attiecību spriedzi un neatjauno to paredzamību. Viņš aicina Krieviju izrādīt reālas pūles karadarbības pārtraukšanā Alepo.
"Dialogs ir īpaši būtisks brīdī, kad saspringums ir ļoti augsts", norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO apņēmusies nodrošināt dialogu ar Krieviju.
Aliansei jāreaģē uz Krievijas militāro spēku pieaugumu
Stoltenbergs uzsvēra, ka ir nepieciešams, lai NATO atbild, redzot Krievijas militāro spēku palielināšanos.
"Krievija trīskāršoja aizsardzības budžetu, investējot modernā militārā aprīkojumā," sacīja alianses ģenerālsekretārs.
Stoltenbergs uzsvēra, ka Krievija ir gatava lietot militāros spēkus pret saviem kaimiņiem. "To mēs esam redzējuši Gruzijā, Ukrainā," piebilda amatpersona.
Līdz ar to NATO ir jāreaģē, un tas tiek darīts atbildīgā veidā, piekodināja Stoltenbergs.
Viņš atgādināja, ka Polijā un Baltijā tiks izvietoti četri starptautiski bataljoni, tāpat ir uzlabota NATO spēku gatavība.
"Mēs turpinām uzstāt uz konstruktīvām un kooperatīvām attiecībām ar Krieviju," sacīja Stoltenbergs.
Viņš atklāja, ka starp NATO un Krieviju notiek sarunas par riska mazināšanu un caurredzamību saistībā ar militārajām aktivitātēm ap NATO robežu.
"Tā kā redzam militāro aktivitāšu pieaugumu kā ūdeņos, tā arī gaisā, ir palielināta nepieciešamība pēc mehānismiem, ar kuru palīdzību izvairīties no incidentiem un negadījumiem, turklāt, ja tādi notiek, ir jābūt drošiem, ka tie neeskalēs par ļoti bīstamām situācijām," sacīja ģenerālsekretārs.
NATO un Krievija cenšas samazināt incidentu risku virs Baltijas jūras
NATO un Krievija cenšas samazināt incidentu risku virs Baltijas jūras, trešdien pirms alianses aizsardzības ministru tikšanās Briselē norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš uzsvēris, ka ir svarīgi vienoties par mehānismiem, kas palīdzētu izvairīties no incidentiem, bet gadījumā, ja tādi tomēr notiktu, novērstu tālāku situācijas eskalāciju.
Pēc Stoltenberga teiktā, NATO nesen atbildējusi uz Krievijas piedāvājumiem militārajām lidmašīnām virs Baltijas jūras lidot tikai ar ieslēgtiem transponderiem, un šīs sarunas turpinās.
"NATO atbildējusi, un šobrīd mēs turpinām dialogu ar Krieviju, cenšoties tālāk izpētīt atšķirīgus piedāvājumus un atšķirīgas idejas, lai radītu lielāku prognozējamību, lielāku caurskatāmību un mehānismus riska samazināšanai," viņš sacījis, atbildot uz ziņu aģentūras BNS jautājumu.
Alianses diplomāti izteikušies, ka transponderi ir daļa no plašākas problēmas, kuras būtība ir pašu pilotu agresīvā izturēšanās gaisā.
NATO ģenerālsekretārs pastāstījis, ka Maskavas piedāvājumus pārrunājis ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu un sarunas par riska samazināšanu turpināsies NATO un Krievijas padomē. Šīs sēdes datumu viņš nav minējis.
Pēc Stoltenberga teiktā, par lidojumu drošību virs Baltijas jūras NATO apspriežas arī ar Somiju un Zviedriju.
Bažas par lidojumu drošību virs Baltijas jūras izraisīja galvenokārt šopavasar notikušie incidenti, kas bija saistīti ar Krievijas iznīcinātāju manevriem netālu no amerikāņu kuģiem un lidmašīnām Baltijas jūrā.
Ar aicinājumu, lai militārās lidmašīnas virs Baltijas jūras lidotu tikai ar ieslēgtiem transponderiem, pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina iepriekš vērsās Somijas prezidents Sauli Nīniste, savukārt Maskava šādu piedāvājumu iesniedza aliansei NATO un Krievijas padomē un divpusējā kārtā arī dažām Baltijas jūras reģiona valstīm. Taču atsevišķas alianses valstis paziņoja, ka neplāno iesaistīties tehniska līmeņa sarunās ar Krievijas ekspertiem, un aicināja šo jautājumu risināt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas formātā.
Stoltenbergs pirms NATO aizsardzības ministru apspriedes vēlreiz nosodīja Krieviju, kas Kaļiņingradas apgabalā karaspēka mācību gaitā dislocēja kodollādiņus nestspējīgo raķešu "Iskander" sistēmas.
"Šāda rīcība nemazina spriedzi un nepalīdz atjaunot prognozējamību mūsu attiecībās," viņš norādīja.
Kā ziņots, šodien ministru sanāksmē tiks pārrunāti aktuālie drošības izaicinājumi un NATO atbilde uz tiem, tostarp atturēšanas pasākumi, kā arī NATO un Eiropas Savienības sadarbība.
Šovasar NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Toreiz pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, bet par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Latvijā Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos 455 Kanādas karavīri. Plānots, ka karavīri sāks ierasties nākamgad pavasarī, ap maiju, un izvietoties plāno līdz agram rudenim. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas "LAV 6.0". Savukārt Polija varētu nogādāt tankus.
Šobrīd oficiāli nav zināms, kuras valstis vēl bez Kanādas sūtīs savus karavīrus uz Latviju. Septembra sākumā Latvijā gan notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā.
Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā "Atlantic Resolve" uzturas iesaistītie ASV spēki.
