Kamēr Krievijā naudu tērē bruņojumam un citām bezjēdzībām, tās kultūras mantojums lēnām iznīkst. VIDEO
Pilsēta viduslaikos bija plaukstošs tirdzniecības centrs. Šobrīd Krievijas pilsēta, kura atrodas Ļeņingradas apgabalā netālu no Somijas robežas, ir visu pamesta un grimst iznīcībā.
Tā tika dibināta 1293. gadā, Viborga kalpoja kā galvenais tirdzniecības centrs starp Austrumiem un Rietumiem. Pilsēta atradās Krievijas, Zviedrijas un Somijas ietekmē. Tā bija pilsēta ar bagātīgu arhitektūras un arheoloģijas mantojumu. Tagad Viborgas ēkas un būves ir nekas vairāk kā šķembas. Pilsēta stipri cieta arī Otrā pasaules kara laikā, bet daudzie vienaldzības gadi, kas sekoja pēc tā, aiz sevis atstājuši pamestas ēkas, izdauzītus logus un graffiti uzrakstus uz sienām. Pasaules pieminekļu biedrība pilsētu iekļāvusi "50 pasaules mantojumu" vietu sarakstā, kurām draud iznīcība.
Starptautiskās kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes loceklis Viktors Dmitrijevs stāsta: "Situācija, ar kuru mēs saskaramies Viborgā ir daudzu vienaldzības gadu rezultāts. Manuprāt, tas ir unikāls gadījums, jo apdraudētu kultūras mantojuma stāvoklis parasti tiek piešķirts atsevišķām vietām, bet šeit mēs runājam par visu pilsētu."
2010. gadā Krievijas valdība Viborgu pasludināja par kultūras mantojumu, taču nav darījusi neko, lai to atjaunotu.
Viborgas vēsture
1293. gadā Somijas krusta karu laikā zviedri uzcēla pirmo Viborgas cietoksni. 1323. gadā pēc Nēteborgas miera līguma Novgoroda atzina zviedru tiesības uz Viborgu, bet Maskavija 1496.–1499. gada karā laikā atkal mēģināja to ieņemt.
1617. gadā visu Karēlijas rietumu daļu iekļāva Zviedrijas lielvalsts sastāvā, 1634. gadā to sadalīja Viborgas jeb Nīslotas lēnē dienvidrietumos un Keksholmas lēnē ziemeļaustrumos.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1710. gadā Krievijas cars Pēteris I ieņēma Viborgas cietoksni. 1744. gadā izveidoja Viborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Viborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (1802—1811). 1790. gadā pie pilsētas notika liela jūras kauja - Viborgas kauja, kurā Krievijas flote sakāva zviedrus. No 1812. gada kā Viborgas guberņu to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Sarp pasaules kariem Vīpuri, kā tolaik sauca Viborgu, bija otrā lielākā Somijas pilsēta.
Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupēja Viborgu un 1940. gada 31. martā inkorporēja Karēļu-somu PSR. T.s. Turpinājuma kara (1941–1944) laikā Somijas armija atkal 1941. gada 29. augustā to atguva, bet 1944. gada 20. jūnijā pie Viborgas notika lielā Tali-Ihantalas kauja, kuras laikā nopostīja daudzas pilsētas vēsturiskās ēkas.
1944. gada septembrī PSRS valdība atdalīja Viborgas rajonu no Karēļu-somu PSR un iekļāva to Ļeņingradas apgabala sastāvā. Somijas Republika atteicās no Viborgas pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. Pilsētas somu iedzīvotāji evakuējās uz Somiju.
