Bērings-Breivīks atsakās no mātes mantojuma, lai tas netiktu valstij
Norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks, kurš šobrīd izcieš 21 gada cietumsodu par 77 cilvēku noslepkavošanu, atteicies no mātes mantojuma, lai tas nenonāktu valsts īpašumā un netiktu izmantots kompensāciju izmaksāšanai Bēringa-Breivīka upuru tuviniekiem, otrdien paziņoja viņa advokāts.
"Tas noteikti ir viens no iemesliem, kas stāv aiz šī lēmuma," norādīja notiesātā advokāts Tords Jordets.
Bēringa-Breivīka māte Venke Bēringa-Breivīka pēc ilgas slimības nomira 23.martā 66 gadu vecumā.
Ja Bērings-Breivīks būtu pieņēmis mātes atstāto mantojumu, to būtu pieprasījusi valsts, lai izmaksātu kompensācijas upuru tuviniekiem.
Cik liels ir mātes atstātais mantojums, nav zināms, bet otrdien pārdošanā izlikts viņas dzīvoklis, kas novērtēts uz aptuveni 3,7 miljoniem kronu (340 000 latu).
Bēringa-Breivīka advokāts norādīja, ka viņa klients no mantojuma atteicies jau pirms mātes nāves.
Domājams, ka tagad mantojums tiks Bēringa-Breivīka pusmāsai, kā arī daļa tiks ziedota labdarībai.
2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14.dzimšanas dienu.
Pagājušā gada 24.augustā Oslo tiesa atzina Bēringu-Breivīku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Bēringu-Breivīku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.
Sagaidāms, ka lielāko daļu cietumsoda Bērings-Breivīks izcietīs Ilas cietumā, kas atrodas netālu no Oslo.
LETA
