Itālijas, Polijas, Spānijas un Zviedrijas ārlietu ministri: Eiropai ārpolitikā jārunā vienā balsī
Savulaik ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Henrijs Kisindžers retoriski vaicāja, kam gan būtu jāzvana, lai sarunātos ar Eiropu krīzes gadījumos.
Lai gan tagad uz Kisendžera jautājumu šķietami ir atbildēts, Eiropai joprojām trūkst vienotas balss, lai runātu par 21.gadsimta problēmām, kopīgā rakstā, kas publicēts laikrakstā "European Voice" norāda Itālijas, Polijas, Spānijas un Zviedrijas ārlietu ministri.
Eiropas Savienība (ES) soli pa solim veido jaunas struktūras, lai risinātu 21.gadsimta ārpolitiskās problēmas. Ir radīts Eiropas ārpolitikas dienests (EEAS), kam jānodrošina ES intereses trešajās valstīs, padarot bloku par globālu spēlētāju, raksta ministri.
Viņi pauž cerību, ka šogad izvērtējot Ketrinas Eštones vadītā EEAS darbu, būs iespējams līdz Eiropas Parlamenta (EP) jaunā sasaukuma sanākšanai 2014.gadā pāriet uz ārlietu dienesta "2.0 versiju".
Lai gan uz slaveno Kisindžera jautājumu par īsto tālruņa numuru tagad lielā mērā atbilde ir dota, joprojām atbildi gaida jautājums, ko gan Eiropa sacīs, ja tai piezvanīs, uzsver ministri.
Viņi norāda, ka ārpolitikas institucionālie "dzelži" visumā ir iegādāti, taču joprojām jādomā par "programmatūru", ar kuru tos apgādāt, lai ES pasaulē spētu darboties "skaidri un uzticami".
Kad mēs, ārlietu ministri, katru mēnesi tiekamies Briselē ārlietu padomes sēdēs, debatēs parasti dominē ikdienas jautājumi, raksta Emma Bonīno, Radoslavs Sikorskis, Hosē Manuels Garsija-Margaljo un Karls Bilts.
Taču Eiropai šodienas un rītdienas problēmas jārisina stratēģiski, uzsver ministri, norādot, ka kontinenta vērtības un intereses uzturamas tikai tad, ja ES dalībvalstis būs vienotas.
Viņi atzīst, ka 2003.gadā apstiprinātā Eiropas Drošības stratēģija ir labs dokuments, taču tas joprojām orientēts uz tradicionālo ārpolitiku un neatspoguļo Lisabonas līgumā iemiesotās plašākās ES pilnvaras un iespējas.
Kopš šī dokumenta apstiprināšanas pasaule iegājusi fundamentālu pārmaiņu periodā, uzsver ministri.
Pienācis laiks iesaistīties jaunās stratēģiskās debatēs, ņemot vērā milzīgās pārmaiņas Eiropā un pārējā pasaulē, kas notikušas pēdējā desmitgadē. ES nepieciešama plašāka un svaigāka domāšana, un blokam jāsper izšķiroši soļi, lai tas spētu rīkoties uz pasaules skatuves, raksta Bonīno, Sikorskis, Garsija-Margaljo un Bilts.
Viņi uzsver, ka jāatsakās no mākslīgā dalījuma iekšējā un ārējā drošībā.
Minot tikai atsevišķus piemērus, ministri norāda, ka kopīga stratēģiska nostāja ES steidzami nepieciešama gan enerģētikas drošības jautājumos, gan pasaules klimata sarunās, gan migrācijas plūsmu regulēšanā, gan kiberdrošības jautājumos.
Tāpēc Itālija, Polija, Spānija un Zviedrija uzdevušas nacionālajām domnīcām nākt klajā ar ierosinājumiem Eiropas globālajai stratēģijai. Šīs četras domnīcas izveidojušas diskusiju kopu, kurā iekļāvušies 24 institūti, kas rīko seminārus un konferences, stimulējot debates visā Eiropā.
Nesen Briselē atklātībai tika nodots to kopīgais ziņojums, taču tajā nav atrodamas galīgās atbildes. Visu ES ārējo darbību ievīšana kopīgā stratēģiskā ietvarā nav viegls uzdevums, īpaši tāpēc, ka par ārpolitiskajām iespējām un problēmām bieži netiek domāts Eiropas kontekstā, atzīst ministri.
Viņi norāda, ka debates, kas pašas par sevi bijušas auglīgas un noderīgas, ir jāturpina. Tāpēc ministri atzinīgi novērtē gada beigās gaidāmo konferenci, kuru paredzējusi rīkot Lietuva, kas šobrīd pilda ES prezidētājvalsts funkcijas.
