Kipras turku parlamenta vēlēšanās uzvar kreisi centriskie republikāņi
Svētdien notikušajās turku pārvaldītās Kipras daļas parlamenta vēlēšanās uzvarējusi kreisi centriskā Republikāniskā turku partija (CTP), taču vairākuma nodrošināšanai tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus.
Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem CTP ieguvusi 38,49% balsu un 21 no 50 deputātu vietām, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kuras notika 2009.gadā.
Otra kreisi centriskā partija - komunālie demokrāti (TDP) - izcīnījusi 7,41% balsu un attiecīgi sešas vietas Ziemeļkipras Turku Republikas (ZKTR) parlamentā.
Tomēr CTP nāksies meklēt sadarbības iespējas ar labēji centrisko Demokrātisko partiju, par kuru balsojis 23,1% vēlētāju un kurai pienākas 12 deputātu vietas, vai ar nacionālistisko Nacionālās vienības partiju (UBP), kas ieguvusi 27,16% balsu un 14 mandātus.
No 173 000 balsstiesīgo pie vēlēšanu urnām devās 70%, un tas liecina, ka vēlētāju aktivitāte bijusi aptuveni tikpat liela kā 2009.gadā.
Svētdienas vēlēšanās smagu sakāvi cietusi UBP, kas veidoja līdzšinējo valdību, kurai parlaments 5.jūnijā izteica neuzticību. Valdība krita tāpēc, ka astoņi UBP deputāti neatbalstīja privatizācijas programmu, kuras īstenošanu pieprasa 2010.gada ZKTR vienošanās ar Turciju.
Ankara ir vienīgā, kas oficiāli atzīst 1983.gadā pašpasludināto ZKTR, un Kipras turku valdība faktiski ir atkarīga no tās finansiālās palīdzības.
Iepriekš DP iekļāvusies gan CTP, gan UBP vadītajās koalīcijās, taču analītiķi norāda, ka nevar izslēgt arī republikāņu vienošanos ar nacionālistiem.
"Mūsu tauta mums uzticējusi uzdevumu veidot valdību. Tuvākajās dienās mēs izvērtēsim situāciju," paziņojis CTP līderis Ezkans Jorgandžioglu.
Jaunajai valdībai vienalga nāksies sadzīvot ar prezidentu Dervišu Eroglu, kurš pārstāv nacionālistus un kura pilnvaru termiņš beigsies tikai 2015.gadā.
Prezidents jau svētdien nāca klajā ar aicinājumu konkurējošajām partijām steigšus sākt dialogu.
"Manuprāt, šīs vēlēšanas ir iespēja sākt šādu dialogu tūlīt pēc balsošanas," žurnālistiem sacīja Eroglu.
Eksperti uzskata, ka nepieciešamība sadarboties ar CTP varētu mīkstināt prezidenta stingro nostāju sarunās ar Kipras grieķiem par gandrīz četras desmitgades sadalītās salas atkalapvienošanos.
Eroglu ar grieķu pārvaldītās Kipras prezidentu Niku Anastasiadi kārtējo reizi tikās jūnija sākumā, taču šogad faktiski starp abām pusēm nav notikušas kādas vērā ņemamas sarunas.
CTP stingri atbalsta ANO piedāvāto Kipras atkalapvienošanās plānu, kuru 2004.gada referendumā atbalstīja arī vairākums Kipras turku. To gan vienlaikus notikušajā tautas nobalsošanā toreiz noraidīja grieķi.
Tādējādi tikai grieķu pārvaldītā un starptautiski atzītā Kipras daļa 2004.gadā pievienojās Eiropas Savienībai (ES).
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik ZKTR teritorijā joprojām uzturas vismaz 30 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un Ankara pašpasludinātajai turku republikai sniedz ekonomisko atbalstu.
Tomēr Turcija ir pieprasījusi ZKTR iesaldēt algas publiskajā sektorā un apturēt jaunu cilvēku pieņemšanu civildienestā, kā arī paaugstināt nodokļus.
Līdz ar to priekšvēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība tika pievērsta Ankaras pieprasītajiem taupības pasākumiem, nevis iestrēgušajām sarunām par Kipras atkalapvienošanos.
Tikmēr Anastasiads paziņojis, ka sarunas ar ZKTP neatsāksies vismaz līdz oktobrim, jo arī Kipras grieķu valdībai pašai jātiek galā ar sāpīgiem taupības pasākumiem, kurus pieprasījuši starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret desmit miljardus eiro lielo aizdevumu, kura mērķis ir glābt valsti no bankrota.
LETA
