Pastiprinātā Lietuvas kravu pārbaude uz Krievijas robežas tiks pārtraukta 10.oktobrī

"Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins devis rīkojumu atcelt pastiprināto muitas kontroli pie Krievijas un Lietuvas robežas un no 10.oktobra pāriet uz darbu plānveida režīmā," teikts paziņojumā.

Kā skaidrojis dienests, Lietuvas kravas pārbaudītas pastiprināti, jo pēdējā laikā palielinājies Lietuvas importētāju un autopārvadātāju pieļauto pārkāpumu skaits, bet šobrīd tas vairs nepārsniedzot "vidējo statistisko līmeni". "Mēs fiksējām pārkāpumus un tādēļ pastiprinājām kontroli," norādījis dienests.

Minēto rīkojumu Putins devis pēc tikšanās ar Kaļiņingradas apgabala gubernatoru Nikolaju Cukanovu. Kā norādījis Lietuvas portāls "Delfi.lt", šīs sarunas videoieraksts atgādina īstu šovu un jautājums par Lietuvas autopārvadātāju problēmu skarts it kā garāmejot.

"Jūs tur pagājušajā reizē teicāt, ka radušās problēmas ar jūsu partneriem un kaimiņiem... ar Lietuvu," ieminējies Krievijas prezidents.

"Pašlaik vienkārši trūkst muitas jaudu, cik saprotu, tiek veiktas rūpīgas pārbaudes saskaņā ar esošajām instrukcijām. Es pārbaudīju, pats braucu uz robežu. Vienkārši mēs tam veltām daudz laika. Savukārt kolēģi no Lietuvas tieši tāpat pārbaudījuši un arī poļi periodiski pārbauda," atbildējis gubernators.

"Un tomēr izskanējušas zināmas bažas," atgādinājis Putins.

"Jā, pastāv zināmi riski, jo trūkst robežsargu un muitnieku un pagarinājies [robežas šķērsošanas] laiks - kravu iekraušana, izkraušana - gan no mūsu puses, gan otras," atteicis Cukanovs.

"Atceros, jūs tas darīja bažīgu," atbildējis Putins.

"Jā, Vladimir Vladimirovič, jo pie manis sāka vērsties uzņēmumi un uzņēmēji - aizkavēšanās dēļ viņi nevarot izvest kravas no Kaļiņingradas apgabala," atzinis gubernators, un saruna atkal pievērsusies citiem tematiem.

LETA jau ziņoja, ka Krievija no 11.septembra sāka detalizēti pārbaudīt kravas, kuru sūtītājvalsts ir Lietuva, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Savukārt no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu un saskaņā ar neoficiālām ziņām vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts.

Septembra vidū Lietuva informēja par situāciju atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas un izteica cerību, ka Eiropas Komisija aicinās Maskavu pildīt savas starptautiskās saistības. Drīz pēc tam tika ziņots, ka EK vērsusies pie Krievijas, paužot satraukumu par ierobežojumiem, kas vērsti pret Lietuvu.

Otrdien Krievijas rīcība pret Lietuvu tika apspriesta Eiropas Parlamentā (EP), atzīstot, ka tā met izaicinājumu visai Eiropas Savienībai, tādēļ arī uz to jāreaģē visai Eiropai.

Lietuvā uzskata, ka Krievijas rīcībai ir politiski iemesli - Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā, ES Austrumu partnerības programma un novembrī Viļņā gaidāmais ES samits, kurā varētu tikt parakstīts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums starp ES un Ukrainu.

Pēc Eiropas Parlemanta deputātu rīcībā esošās informācijas, Lietuvas kompānijas dienā zaudē aptuveni divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu). Kā lēsusi Lietuvas nacionālā autopārvadātāju asociācija "Linava", kravas uz Krieviju ved kopumā 650 Lietuvas transporta kompānijas ar aptuveni 13 000 mašīnām.

Savukārt Kaļiņingradas autopārvadātāji lēš, ka viņi no Krievijas sankcijām pie Lietuvas robežas četrās nedēļās cietuši vismaz 150 miljonu rubļu (2,4 miljonu latu) zaudējumus. Šādus skaitļus publiskojusi apgabala tirdzniecības un rūpniecības kamera.

LETA