Britu policija aiztur puravu lauka viesstrādnieku paverdzinātāju Ivaru Mežalu
(Papildināta 15:29) Lielbritānijas policija naktī uz otrdienu veikusi apjomīgu operāciju Kembridžšīrā cīņā pret Latvijas un Lietuvas viesstrādnieku paverdzināšanu lauksaimniecības darbos.
Plašajā reidā Visbīčā, Mārčā un Kingslinnā piedalījās 300 likumsargi, aizdomās par likumpārkāpumiem imigrantu darbā iekārtošanā aizturot deviņus cilvēkus - septiņus vīriešus un divas sievietes.
Starp aizturētajiem ir Latvijas pilsonis Ivars Mežals, kurš nesen raidkorporācijas BBC veiktajā izmeklēšanā identificēts kā nodarbinātības starpnieks, kurš darbā iekārtotajiem strādniekiem maksājis nelikumīgi mazu atalgojumu.
Pats Mežals gan žurnālistiem apgalvoja, ka Lielbritānijas likumus nepārkāpj.
Kembridžšīras vēsturē lielāko tiesībsargājošo iestāžu operāciju veica Lielbritānijas nacionālā policija, Kembridžšīras policija sadarbībā ar nodarbinātības starpniecības uzņēmumu licenzēšanas aģentūru (GLA). Reids veikts pēc vairākus mēnešus ilgas izmeklēšanas.
Operācijas ietvaros GLA par pārkāpumiem atņēmusi licenci diviem nodarbinātības starpniekiem - Roberto Maka uzņēmumam "Roberto Mac Ltd" un Martina Slendera uzņēmumam " Slender Contracting Ltd", kas abi darbojās Mārčas pilsētā.
Izsniegtās darbā iekārtošanas starpniecības licences GLA ar tūlītēju spēkā stāšanos anulē tikai ļoti nopietnu pārkāpumu gadījumos, skaidro britu mediji.
Kembridžšīras policija sadarbībā ar Pestīšanas armiju un Sarkano Krustu izveidojusi darba komandu, lai palīdzētu atrast pajumti reida laikā pārvietotajiem viesstrādniekiem un sniegtu palīdzību potenciālajiem cilvēktirdzniecības upuriem.
Vietējā policija otrdien paziņoja, ka likumsargi jau identificējuši 34 cilvēktirdzniecības upurus.
"[Operācijas] mērķis ir vērsties pret tiem, kas pelna no citu ciešanām. Upuriem solīta labāka dzīve Lielbritānijā ar labi apmaksātu darbu, taču bieži vien viņi nonāk pārpildītos mājokļus un tūlīt atzīti par starpnieka, kas kontrolē visu viņu dzīvi, parādnieku," pavēstīja policijas inspektors Maiks Vinterss.
"Viņiem par ļoti garām darba stundām tiek maksāta summa, kas ir zem minimālās algas, un viņu alga bieži tiek atņemta, lai dzēstu parādu par izmitināšanu," skaidroja Vinterss.
"Upuri bieži vien ir pārāk nobijušies, lai vērstos atbildīgajās iestādēs, un nelabprāt meklē palīdzību. Tomēr es aicinu ziņot policijai ikvienu, kam liekas, ka viņu izmanto, vai arī ja viņam ir kādas bažas par kādiem strādniekiem," uzsvēra inspektors.
BBC četrus mēnešus ilgā izmeklēšanā Kembridžšīras saimniecībās atklājies, ka viesstrādniekiem tiek maksāts mazāk par minimālo algu, kā arī viņiem nākas maksāt kukuļus citiem imigrantiem, lai tiktu strādāt uz lauka.
Liela daļa BBC aptaujāto imigrantu ieradušies no Latvijas un Lietuvas, jo viņiem apsolīts darbs, taču viņi iemitināti pārpildītos mājokļos Kembridžšīrā, saskaroties ar sīvu cīņu par gadījuma darbu lauksaimniecībā.
Kaut arī šie imigranti Lielbritānijā ir legāli, taču viņus nodarbinošie starpniecības uzņēmumi nereti nav licenzēti, kā arī maksā mazāku atalgojumu par minimālo.
Starpniecības darbā iekārtošanas uzņēmumi daudziem strādniekiem arī noteikuši līdz 1000 sterliņu mārciņu soda naudu par neierašanos darbā, nemaksājot par darbu līdz "parāda" dzēšanai, taču neļaujot arī viesstrādniekiem doties meklēt kādu citu nodarbošanos.
Aptuveni trešā daļa no Visbīčas 20 000 iedzīvotājiem ir viesstrādnieki.
Apkārtnes lauksaimniecības zemes nodrošina gandrīz pusi no augļiem un dārzeņiem, kas tiek izaudzēti Anglijā. Daļa ražas jānovāc ar rokām, tāpēc lauksaimnieki paļaujas uz sezonālajiem strādniekiem.
Lauksaimniecības par strādnieku darbu maksā godīgi, taču nauda tiek maksāta starpniecības uzņēmumiem, kas nereti apkrāpj viesstrādniekus.
Kāds 19 gadus vecs jaunietis no Latvijas, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, stāstīja, ka no viņa prasīts maksāt kukuli par gadījuma darba iespēju. Kad viņš atteicies, starpnieki draudējuši nogalināt viņu, viņa draugus un dzīvesbiedri.
Starpnieks pat ielauzies mājoklī, meklējot viesstrādnieku pases.
Kāds lietuviešu viesstrādnieks atklāja, ka samaksājis 236 sterliņu mārciņas par ceļu uz Lielbritāniju, kur viņam solīts darbs, taču pēc ierašanās nekādas iespējas kaut ko nopelnīt nav atradušās.
Daudzi strādnieki darbu Lielbritānijā ieguvuši ar aģentu starpniecību, kuriem ir jāmaksā par pakalpojumiem un strādājot šis parāds jāatmaksā. Strādniekam arī jāmaksā par aģenta sagādātā mājokļa īri, bieži vien atstājot strādniekus ar niecīgiem iztikas līdzekļiem vai pat ieslogot nemitīgos parādos.
BBC žurnālistiem kā viens no starpniecības aģentiem norādīts latvietis Ivars Mežals, kurš gan pats apgalvoja, ka nevienu strādnieku neapkrāpj.
Kāds no strādniekiem sacīja, ka, strādājot pie Mežala, viņš reiz pat saņēmis tikai 20 sterliņu mārciņas nedēļā.
"Man nebija naudas, lai maksātu par īri un katru nedēļu es aizņēmos no Ivara 20 mārciņas, lai samaksātu par pārtiku. Es biju viņam parādā 230 mārciņas," skaidroja strādnieks, kas vēlējās palikt anonīms.
"Es atmaksāju parādu trīs nedēļas, bet Ivars turpināja man atskaitīt naudu par parādu, kura vairs nebija. Viņš turpināja atskaitīt naudu no manas algas," stāstīja strādnieks.
Arī kāds lietuviešu strādnieks BBC sacīja, ka par trīs dienu darbu Mežals viņam samaksājis 84,47 mārciņas, kas nozīmē, ka viņš pelnījis 2,3 mārciņas stundā.
No algas Mežals viņam atskaitījis arī īri, kā rezultātā viņš saņēmis tikai 20 mārciņas par nedēļu.
Pats Mežals BBC apgalvoja, ka viņš "nevienu ļaunprātīgi neizmanto", norādot, ka "varbūt policijai ir pierādījumi, bet ne jums".
Par lauksaimniecībā nodarbināto viesstrādnieku apkrāpšanu Lielbritānijā daudz diskutēts, un 2004.gadā valdība izveidoja nodarbinātības starpniecības aģentu licenzēšanas pārvaldi (GLA), kas atbildīga par lauksaimniecībā, pārtikas apstrādē un ēdamgliemeņu vākšanā iesaistīto strādnieku aizsardzību.
LETA, Foto: ekrānuzņēmums no video
