Bijušais Beļģijas karalis sūdzas par pārāk mazu valsts pabalstu
Bijušais Beļģijas karalis Alberts II, kas jūlijā atkāpās no troņa, paudis pārliecību, ka viņam piešķirtais valsts pabalsts 923 tūkstoši eiro (649 tūkstoši latu) gadā pirms nodokļu nomaksas ir pārāk niecīgs, lai no tā iztiktu, un viņš vēlas tā palielinājumu, ceturtdien vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.
"Viņš teic, ka nav saņēmis tādu izturēšanos, uz kādu bija cerējis, un tagad ir nonācis grūtībās," laikrakstam "Le Soir" atklājis kāds anonīms amats.
Pirms atkāpšanās no karaļa troņa, kurā viņš atradās 20 gadu, Alberts II ik gadu saņēma 11,5 miljonus eiro (8,1 miljonu latu) ar nodokļiem neapliekamu pabalstu gadā karaļnama uzturēšanai.
Tomēr pēc atteikšanās no troņa par labu savam dēlam kroņprincim Filipam tautā iecienītais monarhs saņems 923 tūkstošus eiro gadā, bet pēc nodokļu nomaksas summa būs 700 tūkstoši eiro (492 tūkstoši latu). Lai gan viņam tiek piešķirta arī desmit palīgu komanda, "viņš ar rūgtumu sūdzas par ikgadējo maksājumu," norādīja "Le Soir" karaļnama korespondents.
Alberta II "palīgi", kas nobažījušies par viņa "slikto noskaņojumu un savstarpējiem apvainojumiem", mēģina "rast risinājumu, lai viņa ienākumus palielinātu netieši", vēstīja laikraksts.
Tiekot aplūkotas vairākas iespējas - valdība varētu segt viņa oficiālas rezidences izmaksas vai jūras spēki varētu pārņemt viņa luksusa jahtas, kuras vērtība tiek lēsta ap 4,6 miljoniem eiro (3,2 miljoniem latu), pārvaldību.
Kāds cits anonīms avots "Le Soir" sacījis, ka 79 gadus vecais bijušais karalis ar savu sūrošanos vērsies Beļģijas valdībā, tostarp pie premjera Elio de Rupo, tomēr līdz šim nav pazīmju, kas liecinātu, ka Alberts II ir guvis panākumus, jo valsts budžeta plānošana ir saspringta.
Monarhija ir galvenais Beļģijas vienotības simbols, jo valsts ir sašķelta starp flāmiem ziemeļos un franču valodā runājošajiem dienvidos, tomēr arī monarhija tiek kritizēta, jo īpaši saistībā ar tās izmaksām.
Jūnijā valdība vienojās, ka karaļnams maksās nodokļus pēc tam, kad sašutumu izraisīja 84 gadus vecās bijušās karalienes Fabiolas lēmums dibināt privātus fondus saviem brāļa bērniem un katoļu labdarības organizācijām.
Tāds lēmums tika plaši kritizēts, kā mēģinājums izvairīties no 70% nodevas par viņas īpašumiem pēc nāves, lai gan Fabiola saņem valsts pabalstu, kas šogad tika samazināts no 1,4 miljoniem eiro (984 tūkstošiem latu) līdz 923 tūkstošiem eiro (649 tūkstošiem latu).
Jau vēstīts, ka Alberts II jūlija sākumā paziņoja, ka 21.jūlijā atteiksies no troņa par labu savam dēlam kroņprincim Filipam, par iemeslu šādam lēmumam minot vecumu un slikto veselības stāvokli.
Alberts kļuva par karali 1993.gadā, kad nomira viņa vecākais brālis karalis Boduēns, kuram nebija bērnu. 9.augustā apritēja 20 gadu, kopš Alberts II kļuva par karali.
BNS
