Tadžikistānas prezidentu inaugurē uz ceturto amata termiņu
Tadžikistānas prezidenta amatā uz ceturto pilnvaru termiņu sestdien inaugurēts Emomali Rahmons, kas solīja mazināt dziļo nabadzību bijušajā padomju republikā.
Rahmons, kas Tadžikistānu vadījis kopš 1992.gada uzvarēja 6.novembrī notikušajās vēlēšanās ar 84% vēlētāju atbalstu. Viņa jaunais amata termiņš ir līdz 2020.gadam.
Inaugurācijas runā viņš solīja mazināt nabadzības līmeni valstī, kuras ekonomika lielā mērā paļaujas uz naudu, ko uz mājām sūta Krievijā strādājošie migranti.
"Nabadzības līmenis līdz 2015.gadam samazināsies līdz 30%, bet līdz 2020.gadam - līdz 20%," viņš solīja runā, kas tika pārraidīta visos valsts televīzijas kanālos.
Pašlaik 40% no valsts astoņiem miljoniem iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Kalnainā valsts Āzijas centrālajā daļā, kas robežojas ar Afganistānu, tika izpostīta pilsoņu karā, kas izcēlās pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Prezidents arī solīja vairāku jaunu hidroelektrostaciju uzbūvēšanu, lai mazinātu elektrības deficītu valstī.
61 gadu vecais Rahmons noskūpstīja valsts karogu un viņam tika pasniegta prezidenta amata ķēde, kas ir veidota no zelta un rotāta ar smaragdiem un rubīniem.
Pēc inaugurācijas ceremonijas Rahmons pieņēma militāro parādi. Desmitiem tūkstoši cilvēku, pārsvarā studenti un jaunieši, veidoja kilometriem garas rindas, lai viņu sveiktu.
Vēlēšanās bija pavisam seši kandidāti. Otrajā vietā pēc iegūto balsu skaita ir Ismoils Talbakovs no Tadžikistānas Komunistiskās partijas ar pieciem procentiem balsu. Vēlēšanās piedalījās 86,6% balsstiesīgo iedzīvotāju.
Prezidenta vēlēšanās balotējās Rahmons, Talbakovs, Saidžafars Ismonovs no Tadžikistānas Demokrātiskās partijas, Abduhalims Gafarovs no Sociālistiskās partijas, Tolibeks Buhorijevs no Agrārās partijas un Tadžikistānas Ekonomisko reformu partijas līderis Olimdžons Bobojevs.
Vēlēšanām nebija reģistrēti kandidāti no opozīcijas partijām. Septembrī pirmo reizi kandidēšanai uz prezidenta amatu tika izvirzīta sieviete - juriste un sieviešu tiesību aktīviste Oinihola Bobonazarova no opozīcijā esošās Islāmiskās atmodas partijas (IRP), bet viņai neizdevās savākt 210 tūkstošu parakstu savam atbalstam, lai viņas kandidatūra tiktu reģistrēta vēlēšanām.
Sociāldemokrātiskā partija bija paziņojusi par vēlēšanu boikotu, kā iemeslu minot "konstitūcijas pārkāpumus, organizētas [rezultātu] viltošanas, demokrātijas un caurskatāmības trūkumu".
Savukārt Islāmiskās atmodas partija ceturtdien paziņoja, ka vēlēšanas "vēlreiz pierādīja, ka pašreizējai varai nav politiskās gribas rīkot brīvas vēlēšanas".
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji paziņoja, ka vēlēšana neatbilda starptautiskajiem demokrātisku vēlēšanu standartiem. EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs, kas novēroja Tadžikistānas prezidenta vēlēšanas, ir atzinis, ka pirms tām neviens kandidāts, izņemot Rahmonu, nepiedalījās redzamā vēlēšanu kampaņā.
Rahmons ir pie varas kopš 1992.gada. Sākumā viņu par valsts vadītāju iecēla Tadžikistānas Augstākā padome pilsoņkara apstākļos 1992.gadā, bet pēc tam viņš uzvarēja četrās prezidenta vēlēšanās pēc kārtas - 1994., 1999., 2006.gadā un šogad.
Vēlēšanas uzskatāmas par notikušām, ja tajās piedalījušies vismaz puse vēlētāju. Par uzvarētāju atzīstams kandidāts, kurš ieguvis vairāk nekā 50% aktīvo vēlētāju balsu.
Ja neviens kandidāts neiegūtu uzvarai nepieciešamo balsu skaitu, tad mēneša laikā tiktu sarīkota vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalītos divi kandidāti, kas pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu.
BNS
