Vairākums horvātu referendumā nobalso pret homoseksuāļu laulībām
Horvātijā svētdien notikušā referendumā divas trešdaļas dalībnieku atbalstīja konstitūcijas grozījumu pieņemšanu, kas izslēgtu viendzimuma laulības un pret kuriem asi iebilst homoseksuāļu tiesību aizstāvji, liecina gandrīz pilnīgi šī referenduma rezultāti.
Pēc balsu saskaitīšanas gandrīz 99% balsošanas iecirkņu 65,76% referenduma dalībnieku ir pauduši atbalstu konstitūcijas grozījumiem, tajā iekļaujot tēzi, ka laulība ir "savienība starp sievieti un vīrieti". Eiropas Savienības (ES) jaunākās dalībvalsts Horvātijas konstitūcijā pašlaik vēl nav skaidri definēta laulība.
Trīs stundas pirms referenduma beigām tajā bija piedalījušies tikai 26,75% balsstiesīgo iedzīvotāju. Horvātijas tiesību normas tomēr noteic, ka referenduma rezultātu likumīgumam nav nepieciešama vismaz 50% balsstiesīgo iedzīvotāju piedalīšanās nobalsojumā.
Horvātijas parlaments 8.novembrī nolēma rīkot šo referendumu pēc tam, kad gandrīz 700 tūkstoši cilvēku maijā parakstīja petīciju, ko rosināja konservatīvā grupa "Ģimenes vārdā", lai panāktu tautas nobalsošanu par šo jautājumu.
Petīciju parakstījušo cilvēku skaits krietni pārsniedza likumā prasīto slieksni, lai varētu izsludināt referendumu. Parlamentā, kurā ir 151 deputāts, referenduma rīkošanu atbalstīja 104, 13 balsoja pret, bet pārējie atturējās vai balsojumā nepiedalījās.
"Mēs parādījām, ka mēs zinām, līdzīgi Dāvidam cīņā pret Goliātu, kā virzīt mūsu nelielās lingas vienā virzienā," svētdienas vakarā paziņoja referenduma iniciatoru grupas līdere Žeļka Markiča, uzrunājot līksmojošos atbalstītājus grupas vēlēšanu štābā. "Šis ir laiks laulības aizsardzībai, bet nākamreiz būs laiks kaut kam citam tikpat svarīgam," piebilda Markiča, nesniedzot sīkākus paskaidrojumus.
Horvātijā, kur iedzīvotāju vairākums ir katoļi, viendzimuma laulības nav atļautas. Daudzi konservatīvi noskaņotie iedzīvotāji bažījas, ka tās varētu kļūt iespējamas pēc tam, kad kreisi centriskā valdība paziņoja, ka gatavo likumprojektu, kas ļautu viendzimuma pāriem reģistrēties kā "dzīvesbiedriem".
Konservatīvie spēki uzstāj, ka tādi konstitūcijas grozījumi nebūtu diskriminējoši, bet gan aizsargātu "Horvātijas tradicionāli noskaņotās sabiedrības" pamatu nemainīgumu.
Homoseksuāļu tiesību aizstāvji uzskata šādus konstitūcijas grozījumus un šo referendumu par diskriminējošiem un ir vērsušies valsts augstākajā tiesā, lai tā paskaidrotu, vai šis referendums ir likumīgs.
Valdība, cilvēktiesību aktīvisti un sabiedriski darbinieki ir iebilduši pret šo referendumu un aicinājuši tajā balsot pret. "Nebūtu labi, ja Horvātija izrādītos neiecietības valsts," žurnālistiem pirms referenduma paziņoja valsts prezidents Ivo Josipovičs.
Premjerministrs Zorans Milanovičs nosauca šo referendumu par "skumju un bezjēdzīgu" un pauda cerību, ka tas būs pēdējais balsojums šajā jautājumā.
Sestdien vairāk nekā tūkstotis cilvēku Zagrebā piedalījās protesta gājienā pret šo referendumu, dēvējot to par diskriminējošu. Viņi nesa plakātus ar uzrakstiem "Pret fašismu" un "Homoseksuālisms nav izvēle, bet naids ir" un brīdināja, ka šim referendumam varētu sekot citas konservatīvo iniciatīvas pret minoritātēm, abortiem vai citos jautājumos.
Romas katoļu baznīca Horvātijā aicināja ticīgos balsot par minēto konstitūcijas grozījumu pieņemšanu. "Laulība ir vienīgā savienība, kas pieļauj dzemdības. Tā ir galvenā atšķirība starp laulību .. un citām savienībām," baznīcās nolasītā vēstulē paziņoja Zagrebas arhibīskaps kardināls Josips Bozaničs.
Līdzīgu viedokli pauda galvenās opozīcijas partijas - Horvātu demokrātiskās savienības (HDZ) - līderis Tomislavs Karamarko. "Diemžēl, mums ir pienākums iekļaut konstitūcijā kaut ko tādu, kas ir dabisks," viņš uzsvēra.
Šis referendums ir pirmā iedzīvotāju rosinātā tautas nobalsošana, kopš valsts, kurā dzīvo 4,2 miljoni cilvēku, 1991.gadā pasludināja neatkarību no toreizējās Dienvidslāvijas.
2003.gadā Horvātija pieņēma likumu, kas viendzimuma pāriem, kas nodzīvojuši kopā vismaz trīs gadus, garantē tās pašas tiesības, kādas ir neprecētiem tradicionālas orientācijas pāriem, tostarp valsts atzītu pāra kopīpašumu. Tomēr homoseksuāļu tiesības joprojām ir jūtīgs jautājums valstī, kur 90% iedzīvotāju pieder Romas katoļu baznīcai un baznīcai ir liela ietekme.
2002.gadā Zagrebā notika pirmais seksuālo minoritāšu gājiens un kopš tā laika tādi notiek ik gadu. Pirmajā gājienā vairākus desmitus tā dalībnieku piekāva ekstrēmisti, bet vēlāk plašu incidentu to laikā nav bijis.
BNS, Foto: AFP/LETA
