EK prezidents pauž bažas par populisma un ekstrēmisma vairošanos pirms EP vēlēšanām

Eiropa cenšas atgūties pēc plašas ekonomiskas krīzes, kas veicināja pret imigrāciju un Eiropas Savienību (ES) vērstu viedokļu uzplaukumu un galēji labējo partiju panākumiem daudzās bloka valstīs.

Un pirms EP vēlēšanām migrācija no nabadzīgajām bloka dalībvalstīm un turīgākajām ir kļuvusi par aktuālu politisko jautājumu.

"Mums ir jābūt drosmīgiem, lai cīnītos pret šiem ļoti negatīvajiem spēkiem," Barrozu sacīja intervijā aģentūrai AFP vizītes Parīzē laikā, kur apmeklēja samitu par drošību Āfrikā.

"Es ļoti aicinu eiropiešus iziet no savas komforta zonas, atteikties no klusēšanas, neļaut ekstrēmistiem spert savus soļus, būt drosmīgiem, lai aizstāvētu Eiropu," viņš aicināja, piebilstot.

"Es vēlētos lai nav pret Eiropu noskaņotu eiropiešu, kas uzņemas iniciatīvu manipulēt ar emocijām un uztraukumu",  kas saistīts ar ekonomikas krīzi un bezdarbu, Barrozu sacīja pusgadu pirms EP vēlēšanām, kurās tiek prognozēti labi rezultāti galējiem politiskajiem spēkiem.

Pagājušajā mēnesī Francijas galēji labējās partijas  "Nacionālā fronte" līdere Marina Lepēna un Nīderlandes pret islāmu un imigrāciju noskaņotās galēji labējās Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss paziņoja par vēsturisku savienību starp abiem politiskajiem spēkiem, kuras mērķis ir pēc EP vēlēšanām izveidot politisko grupu parlamentā.

Tajā ietilptu arī Beļģijas galēji labējā partija "Vlaams Belang" ("Flāmu intereses"), Itālijas "Ziemeļu līga" un Austrijas Brīvības partija. Citās valstīs ir arī spēcīgas populistu partijas, piemēram, Lielbritānijas UKIP.

"Es vēlētos redzēt, ka eiropeiskiem spēkiem - kreisi centriskiem, labēji centriskiem un centriskiem - ir drosme doties un aizstāvēt Eiropu, parādīt, ka ir lietas, kas ir jāizdara arī nacionālā līmenī," uzsvēra Barrozu, kam nākamgad beidzās otrais piecu gadu pilnvaru termiņš EK vadītāja amatā.

Bijušais Portugāles premjerministrs norādīja, ka ir svarīgi "izskaidrot, ka Eiropa nav problēmu iemesls, bet gan daļa no risinājuma".

"Ne jau Eiropa radīja pārlieku lielu dažu valdību deficītu un parādu. Mēs cenšamies lietas nedaudz sakārtot," viņš teica, piebilstot, ka "Eiropa īsteno regulas un finanšu uzraudzību, kādas pirms tam Eiropas līmenī nebija".

"Ne jau Eiropa radīja sajukumu finanšu tirgos, bet Eiropa ievieš kaut kādu kārtību," uzsvēra Barrozu, norādot, ka šonedēļ sešām bankām tika noteikta rekordliela soda nauda 1,7 miljardu eiro (1,2 miljardu latu) apmērā par manipulācijām ar nozīmīgām procentu likmēm.

"Runājot par Eiropu, vai mēs runājam par Eiropas institūcijām vai lēmumiem, ko valdības nespēj pieņemt?" jautāja EK prezidents.

Kā piemēru viņš minēja EK 1996.gada ierosinātu stingrāku direktīvu par darba apstākļiem cilvēkiem, kas uz laiku dodas strādāt uz citām dalībvalstīm. "Tomēr valdības vēl nav spējušas vienoties," atzina Barrozu.

ES direktīva noteic, ka ārvalstu strādniekam jāsniedz tādi paši darba apstākļi un alga, kāda ir vietējam strādniekam par tādu pasu darbu, tomēr tā pieļauj sociālās iemaksas veikt izcelsmes valstī.

Dažas valstis, piemēram, Francija, uzstāj, ka tas ir radījis "sociālo dempingu", kad darba devēji izmanto noteikumus, lai samazinātu izmaksas un izvairītos no lielāka ienākuma nodokļa maksāšanas, dažos gadījumos arī migrantiem maksājot mazāk nekā vietējiem.

"Tas ir nelegāli, ne jau Eiropa to atļauj," uzsvēra Barrozu.

Pašlaik direktīva blokā tiek pārskatīta, bet 28 valstu starpā par to valda nesaskaņas.

Francija vēlas stingrāku kontroli, jo īpaši pār aģentūrām, kas Ziemeļeiropas valstīs, kur darba samaksa ir augstāka, piedāvā viesstrādniekus no tādām valstīm kā Bulgārija un Rumānija.

Tomēr tam iebilst daudzas citas valstis, kas bažījas, ka tas kavēs brīvu darbaspēka kustību blokā.