Odziņa sniegā: "Deviņvīri" testē "Mercedes-Benz GLC"
foto: Rojs Maizītis
"Mercedes-Benz GLC".
Vīru pasaule

Odziņa sniegā: "Deviņvīri" testē "Mercedes-Benz GLC"

Sandris Metuzāls

9vīri

Divu nedēļu laikā mums gadījās izmēģināt divus vienas nišas automobiļus – "Renault Austral" un jauno "Mercedes-Benz GLC". Izmēru un dizaina ziņā līdzīgi, taču "Mercedes" ir divreiz dārgāks. Kādēļ tā? Lai to saprastu, devāmies izbraucienā pa piesnigušajiem Latvijas mežiem.

Tas, ka Mercedes-Benz ir premium zīmols, kura produkti lēti nemēdz būt, ir skaidrs bez teikšanas, tomēr interesanti ir tuvplānā papētīt cenu starpības iemeslus. GLC ir vidēja izmēra SUV, kas izmēros atpaliek no lielajiem brāļiem GLE un GLS, arī cena tam ir mazāka, taču komforta līmenis apmēram tāds pats. Turklāt jaunais GLC ir piedzīvojis diezgan būtiskus uzlabojumus, kas automobili padarījuši vēl modernāku un tehnoloģiski pilnīgāku. Var teikt, ka šis auto ir patiešām iekārojama odziņa, kas ļoti labi izskatās arī Latvijas kupenās.

Milzu ekrāns

Lai saprastu, kur ir atšķirība, ir jāiekāpj automobilī. Jo no ārpuses tas īpaši neatšķiras no citu ražotāju atbilstošas klases mašīnām – drošības prasību dēļ mūsdienu auto arvien vairāk sāk izskatīties kā vienas olšūnas dvīņi, ko atšķir vien acu krāsa – mūsu gadījumā lukturu dizains – un deguna forma jeb radiatora reste. Pārējās detaļas un virsbūves siluets būs diezgan līdzīgi.

Tā tas ir arī ar GLC, kura galvenā ārējā atpazīšanas pazīme ir radiatora reste ar lepno trīsstaru zvaigzni centrā. Vēl pirms dažiem gadiem kaut ko varētu teikt arī par riteņu diskiem, taču tagad tiem kosmisku dizainu iemanījušies piešķirt arī demokrātisko cenu gala zīmoli. Tādēļ labāk ātrāk vērsim durvis un kāpsim iekšā!

foto: Mercedes-Benz AG
"Mercedes-Benz GLC".
"Mercedes-Benz GLC".

Te viss ir diezgan būtiski mainījies, ja salīdzinām ar iepriekšējās paaudzes GLC. Īpaši tas attiecas uz viduskonsoli, kur nelielā izmēra displeju nu ir nomainījis īsts milzenis. It kā jau labi, jo navigācijas kartes pārlūkošanu tas ievērojami atvieglo, taču mazliet strīdīgs lēmums ir klimatkontroles vadību izvietot uz skārienjutīgā ekrāna. Labā ziņa gan tā, ka vismaz klimatkontroles vadības ikonas ir lielas un tātad tajās viegli trāpīt ar pirkstu, tomēr fiziskas pogas tik un tā būtu praktiskākas.

Dažas nosacīti fiziskas pogas viduskonsolē tomēr ir palikušas – nosacīti tādēļ, ka tās panelī ir iestrādātas tā, lai neizceltos no virsmas. Te mums ir skaļuma regulēšana, ekrāna izslēgšanas poga, avārijas signāla poga, braukšanas režīma izvēle un videokameru vadība. Pēdējā ir īpaši būtiska, braucot bezceļa apstākļos, kad vajag redzēt visus akmeņus, celmus un bedres, ko nevar saskatīt pāri motora pārsegam. Tad ieslēdzam priekšējo kameru un varam ekrānā ieraudzīt visu, kas atrodas auto priekšā. Tāda kamera nepieciešama ikvienam auto, kuram ir pieejams bezceļa režīms – un Mercedes-Benz GLC tāds ir.

foto: Rojs Maizītis
"Mercedes-Benz GLC".
"Mercedes-Benz GLC".

Maģiskā podziņa

Ir vēl viena mīklaina podziņa, kas atgādina pirkstu nospiedumu nolasītāju. Tas arī ir pirkstu nospiedumu lasītājs, taču domāts nevis auto atbloķēšanai, bet individuālā profila aktivizēšanai. Proti, ikviens konkrētās automašīnas lietotājs, piemēram, gan es, gan sieva, var iestatīt sev piemērotākos sēdekļa un stūres parametrus, salona apgaismojumu, displeja iestatījumus un citas noderīgas lietas. Iekāpjot auto, atliks tikai pieskarties maģiskajai podziņai – un viss uzreiz tiks sakārtots pēc tava prāta. Iekāps nākamais lietotājs – un ar pirksta pieskārienu viss pārregulēsies atbilstoši viņa gaumei. Mercedes plāni sniedzas vēl tālāk: pat autonomā paņemtajam mersedesam varēs ar vienu pirksta pieskārienu noorganizēt sev ierastos iestatījumus, jo attiecīgā informācija glabāsies nevis vienā konkrētā auto, bet Mercedes serveros, kas sazinās ar visiem automobiļiem. Izklausās mazliet biedējoši, bet tāda nākotne mūs patiešām gaida.

Ātrumu pārslēgs, kā Mercedes automašīnās jau ierasts, neatrodas zem viduskonsoles pie labās rokas, bet gan pie stūres. Šāds risinājums ļauj atbrīvot vietu zonā starp abiem priekšējiem sēdekļiem, kur ir ietilpīgs nodalījums dažādiem niekiem, dzērienu traukiem un telefona bezvadu lādētājam. Pateicoties lielajam displejam, ventilācijas atveres tagad ir paceltas augstāk, virs ekrāna, un kļuvušas mazākas nekā iepriekšējās paaudzes modelī.

Stūre ir kļuvusi sarežģītāka, jo uz tās ir saliktas ne tikai jau ierastās skaļuma kontroles, telefona vadības, instrumentu paneļa un kruīzkontroles pogas, bet arī braukšanas palīgsistēmu un drošības sistēmu izrīkošanai domātās. Tā kā stūres labajā pusē ir ātrumu pārslēgs, kreisās puses svirai nākas uzņemties ne tikai pagriezienu rādīšanas, bet arī logu tīrīšanas un gaismu pārvaldīšanas funkcijas. Jāteic, ka podziņas varētu būt lielākas, cilvēkiem ar resniem pirkstiem tās var likties pārāk mazas. Instrumentu paneļa pienākumus pilda kvadrātveida displejs, kas vienkārši uztupināts aiz stūres. Taisnību sakot, nav pats elegantākais risinājums.

foto: Rojs Maizītis
"Mercedes-Benz GLC".
"Mercedes-Benz GLC".

Komforta zona

Ja par podziņām var mēģināt piekasīties, tad komforts gan jaunajā GLC ir Mercedes cienīgā līmenī. Lai kā vidēja līmeņa automobiļu ražotāji censtos uzlabot savus sēdekļus, līdz Mercedes sēdekļu komfortam tomēr viņiem grūti aizsniegties. Te tiešām var nobraukt simtiem kilometru bez mazākās neērtības sajūtas. Tas pats attiecas uz salona apdari: visur ir ļoti kvalitatīvi materiāli – āda, koks, plastmasa –, kuriem ir patīkami pieskarties. Arī salona fona apgaismojums ir stilīgs un vienlaikus neuzbāzīgs. Aizmugurē sēdošajiem vietas ir pilnīgi pietiekami, un pat gariem kungiem nevajadzētu rasties nekādām neērtībām.

Diezgan prognozējami, ka arī braukšana šādā auto ir komfortabla. Deviņvīru testētais GLC 200 bija aprīkots ar divu litru četru cilindru benzīna motoru, kurā izmantota Mild Hybrid tehnoloģija – tātad pamata dzinējam palīdz neliels elektromotors, kura akumulatoru braukšanas laikā uzlādē benzīna dzinējs. Šāda kombinācija nodrošina 204 zirgspēku jaudu. Kāpjot mašīnā, biju domājis, ka man ar to liksies par maz, jo esmu piedzīvojis, ka citu ražotāju līdzīgi četrcilindru motori savu darbu gan dara, taču pie lieliem apgriezieniem izklausās diezgan samocīti. Pārsteidzoši, taču GLC tā nav – iespiežot gāzes pedāli grīdā, motors gan skaļi ierūcas, taču šis rūciens ir sportiski agresīvs, nevis mokoši izmisīgs. Īpaši labi to var izjust, braucot sporta režīmā, kad auto tiešām kļūst negaidīti dinamisks. Specifikācijā kaut kas teikts par 7,8 sekundēm līdz 100 km/h, un tā arī varētu būt. Izvēloties dārgāko GLC 300 versiju, var tikt pat pie 258 zirgspēkiem.

Taču nobrauksim no šosejas un paskatīsimies, kā auto uzvedas uz piesniguša meža ceļa. Stūrējam iekšā stigā, kur, kā izskatās, pāris dienas neviens nav braucis, taču sniedziņš uzsnidzis diezgan krietni. Aktivizējam bezceļa režīmu, ieslēdzam priekšējo kameru – un viss notiek! Bez mazākajām šaubām auto maļas cauri sniegiem. Tātad medniekiem, makšķerniekiem un sēņotājiem derēs.

Automašīna ir patiešām ērta, stabila un visnotaļ piemērota Latvijas mainīgajiem laika apstākļiem. Tai piemīt viens vienīgs un diezgan prognozējams trūkums – tā ir cena. Sākumcena ir no kādiem 54 000 eiro, taču nevajag lolot ilūzijas, ka par šo naudu saņemsi labi nokomplektētu auto. Nē, tas būs diezgan papliks. Bet, ja gribēsi tik labi "nopakotu", kāds bija mūsu testa auto, esi tik laipns un sagatavo 65 000 eiro. Diemžēl ērtības maksā naudu – tur nu neko nevar darīt.

foto: Rojs Maizītis
"Mercedes-Benz GLC".
"Mercedes-Benz GLC".

FAKTI

Mercedes-Benz GLC 200

Dzinējs: četru cilindru 2 litru benzīna Mild Hybrid

Jauda/griezes moments: 204 ZS/320 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 7,8 sek.

Degvielas patēriņš uz 100 km: 7–8 l

Cena: 65 000 EUR