"Deviņvīri" testē armijas pārtikas pakas: kuri karavīri kaujas laukā ēd vislabāk

Uzreiz jābrīdina, ka cilvēkam no malas šādu militārās garšas eksperimentu sarīkot būs gandrīz neiespējami vai arī tas izmaksās diezgan dārgi. Armijas pārtikas devas ir domātas tikai militāristu lietošanai, un tātad veikalā tās nopirkt nav iespējams.

Tiesa, kaut kādi apvedceļi tomēr pastāv, jo dažās interneta vietnēs ir iespējams iegādāties dažādu valstu pārtikas devas. Taču jārēķinās, ka lētas tās nav – cenas svārstās starp 25 un 70 eiro par paciņu. Ja 25 eiro vēl kaut kā var sagremot, tad 70 eiro – tā jau ir ļoti labu restorāna pusdienu cena, klāt piedzerot labu vīnu. Vai tik vērta ir Francijas armijas uzturdeva, kurā iekļauts pat labs siers un zosu pastēte – tas ir liels jautājums... Turklāt nav garantiju, ka pasūtījumu tiešām saņemsi, jo mēs intereses pēc vēl pirms Ukrainas kara sākuma bijām pasūtījuši arī Krievijas Federācijas specvienību pārtikas devu, par ko samaksājām 24 eiro, taču paciņa kaut kur ceļā iesprūda tik pamatīgi, ka vēl šobaltdien nav mūs sasniegusi. Bet, nu, velns viņu rāvis, okupantu maize tāpat  mums droši vien sprūstu rīklē pat tad, ja tai nebūtu beidzies derīguma termiņš.

Par to, ka varējām pagaršot astoņu valstu armiju pārtikas devas, jāpateicas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem, kuri ne tikai izsniedza mums izglītojošiem mērķiem mūsu armijas sauso pusdienu paciņu, bet arī noorganizēja pa pārtikas devai no to sabiedroto valstu kontingentiem, kas patlaban atrodas Latvijā.

Itālija

*****

Itālijas bruņotie spēki mums ziedoja pārtikas devu, kas domāta visai dienai, nevis vienai ēdienreizei. Tā ir liela paka, kurā atrodamas trīs mazākas kārbiņas – brokastis, pusdienas un vakariņas. Sākam ar brokastīm. Pirmais, kas mūs pārsteidza – jau pirmajā kārbiņā bija paciņa ar trim (!) zobu sukām un zobu pastas tūbiņu. Itāļi, izrādās, ir ārkārtīgi tīrīgi, jo ik reizi zobus tīra ar jaunu un sterilu birstīti. Piezīmēsim, ka nevienas citas armijas pārtikas devā mēs neatradām pat vienu, nerunājot nemaz par trijām zobu sukām.

Jau brokastu kārbā ir neliela saliekamā plītiņa ar sausā spirta tabletēm. Tās noder, lai uzvārītu brokastu kafiju – bez tās itālis nav karotājs. Vēl viena lieta, kas pārsteidz – itāļu militāristi ir lieli saldummīļi. Konfekšu, šokolādes un cukura daudzuma ziņā Itālija ar lielu atrāvienu iekabina visu citu valstu pārtikas devām. Te ir pat tūbiņa ar iebiezināto pienu! Izskatās mazliet dīvaini, taču, no otras puses, iebiezinātais piens noteikti ir ļoti noderīgs enerģijas avots. Jācer, ka Itālijas bruņoto spēku karavīra apdrošināšanas paketē ir iekļauti arī stomatologa pakalpojumi. Ja karavīrs tiešām  ik dienu apēd visus saldumus, ko valsts viņam tik dāsni servē, tad viņam nopietni vajadzētu bažīties par draudošo cukura diabētu.

Itāļu militārās brokastis nav īpaši bagātīgas, jo sastāv no dažādām uzkodām, toties pusdienās varam mieloties ar pamatēdienu – ravioli ar ragū. Tas iepakots tradicionālā konservu kārbā, ko var uzsildīt uz mazās plītiņas un pēc tam leksēt iekšā. Klāt piekost var krekerus, bet piedzert ūdenī atjaucamu vitamīnu dzērienu. Deserta vietā uzēdam cūkgaļu želejā (bet varbūt tā bija domāta pirmajā ēdienā?) un konservētus augļus.

Vakariņās itāļu karavīrs saņem enerģijas batoniņu, cepumus, uzsildāmu pastu ar ravioli, cāļa gaļu želejā un, protams, kafiju ar cukuru. Komplektā iekļauti arī sērkociņi un zobu bakstāmie. Kopumā ļoti bagātīga pārtikas deva, kurā ir divas nopietnas ēdienreizes, kā arī lērums dažādu mazo uzkodiņu un saldumu. Latvieša gaumei varbūt pārāk daudz saldumu, taču, galu galā, nav jau spiesta lieta to visu apēst.

Polija

****

Vēl viens liels maiss, kas domāts visai dienai, taču ne tik kārtīgi sapakots kā itāļiem, kam katra ēdienreize bija savā kārbiņā. Poļu karavīrs, atverot maisu (gandrīz visu pārtikas devu atvēršanā mums neizdevās iztikt bez naža, ar pirkstiem vien biezo polietilēna paku pārplēst nevar), jūtas kā Ziemassvētku vecītis, ķeksējot no tā dzīlēm citu pēc cita visus kārumus.

Tā darījām arī mēs un, lūk, ko ieguvām: saliekamo plītiņu un spirta tabletes, mitrumdrošos sērkociņus, vairākas paciņas krekeru, četras kartona glāzītes, paciņu konfekšu, košļājamo gumiju, šķīstošo kafiju, cukuru, mitrās salvetes, parastās salvetes, cūkgaļas konservus 190 gramu bundžā, vēl vienus cūkgaļas konservus 100 gramu kārbā, cepumus, šokolādes dzērienu ar ķiršu garšu, dzēriena koncentrātu, šokolādes tāfelīti, paciņu kaltētu augļu, desas un lečo konservus, ķiršu džemu, enerģijas batoniņu un medu.

Bagātīga pārtikas deva, ar kuras saturu vajadzētu pieteikt visai dienai. Konservus ar desu un lečo uzsildījām, pagaršojām un atzinām par labiem esam. Dzēriena koncentrāts mums gadījās ar aveņu garšu, kas, lai arī oda mazliet sintētiski, garšas ziņā visnotaļ atgādināja ēdnīcās dabūjamo morsu. Krekeri gan bija izcili cieti – ja tos var sakošļāt, tad var mēģināt arī naglu pārkost. Garšas un cietības ziņā atgādina labi nostāvējušos baranku. Latvieša vēderam šis komplekts varētu būt tuvāks nekā itāļu, taču vērtējumā līdz piecām zvaigznēm mazliet tomēr pietrūka, jo būtu gribējies, lai viss būtu kaut kā kārtīgāk iepakots.

Amerikas Savienotās Valstis

***

Amerikāņi bija vieni no pirmajiem, kas bruņotajos spēkos ieviesa rūpnieciski iepakotas sausās pārtikas devas. Ne velti NATO valstu armijās tiek izmantots amerikāņu apzīmējums šīm pārtikas devām – MRE jeb Meal Ready to Eat. Kad deviņdesmitajos gados atjaunotās Latvijas armijas karavīri piedalījās pirmajās kopīgajās apmācībās ar amerikāņiem, tad mūsējiem ASV pārtikas pakas bija liels pārsteigums, īpaši jau ar karbīda sildelementu palīdzību uzkarsējamie ēdieni. Tagad tādi ir daudzu valstu armiju pārtikas devās, taču daudzveidībā ar amerikāņiem ir grūti sacensties – viņiem ir vairāk nekā 20 veidu ēdienkartes, sākot ar dažādiem sautējumiem un beidzot ar tunci citronu mērcē.

Mums tika ēdienkarte nr. 23 – ar peperoni picu. Ļoti ērti ir tas, ka jau uz iepakojuma ir uzrakstīts, kas tad ir iekšā. Nav jāzīlē, kādu lozi būsi izvilcis – cūkgaļas ragū vai ko citu. Karavīri, kuriem šāda pārtika jau kļuvusi par ikdienu, var savā starpā mainīties, izvēloties sev tīkamākos ēdienu. Vēl viena amerikāņu MRE īpatnība ir tā, ka viss pārtikas devas saturs ir rūpnieciski iesaiņots viena veida iepakojumā. Te nav nekādu civilas izcelsmes cepumu vai bonbongu, visi produkti ir iesaukti militārajā dienestā un attiecīgi iepakoti. Pārtikas devas iepakojuma izmērs ir tāds, ka tas ērti ietilpst bikšu sānu kabatā.

Tātad pusdienu devā ir jau pieminētā pica, cepumi, dzēriena koncentrāts ar ķiršu un melleņu garšu, saukts par kobleru, krekeri, siers ar halapenjo, šokolādes proteīna dzēriens, divas košļenes un karbīda sildelements. Tajā jāievieto pica ar visu iepakojumu, jāielej ūdens līdz norādītajai atzīmei un jāgaida, kad sāksies ķīmiskā reakcija un ēdiens uzsils. Kamēr silst, iepakojums jāatstutē ieslīpi pret akmeni – tā norādīts instrukcijā. Tātad vai nu kaut kur sameklējiet akmeni, vai arī nēsājiet līdzi. Nu labi, var atstutēt arī pret kaut ko citu, piemēram, šautenes aptveri vai ķiveri. Rezultāts gan nebija īpaši smeķīgs, taču to var norakstīt uz apstākli, ka pica nav pats labākais ēdiens šāda veida pagatavošanai. No pieredzes var teikt, ka sautējumi un ragū ir garšīgāki, tiesa, arī tiem mēdz būt tāda kā sintētiska piegarša. Siers izrādījās garšīgs, savukārt koblers izrādījās kaut kas uz ķīseļa pusi, taču dzerams.

Kopīgais iespaids – pēc pusdienām palika neliela ķīmiska piegarša, ko varbūt var norakstīt uz to, ka mums tika ne pārāk garšīgā pica.

Spānija

***

Gaumīga izskata paciņa vienai ēdienreizei. Jau pa gabalu labi saskatāmās Spānijas karoga krāsas skaidri norāda pārtikas devas izcelsmi. Iesaiņojuma dizaina ziņā spāņus varam pasludināt par absolūtiem uzvarētājiem. Paciņas saturs ir interesants: te mums ir gan vistas zupas koncentrāts, gan roku dezinfekcijas šķidrums, gan C vitamīna dzēriena tabletes, zobu pasta, džems, pupiņu konservi ar desu, zivju konservu kārba (oho, pirmoreiz ēdienkartē parādās zivis!), ūdens attīrīšanas tabletes, kartona sērkociņi (ne pārāk parocīgi), sausais spirts un salvetes.

Uzsildītie konservi garšo tīri tā neko, taču papildporciju neprasās. Personīgi man labāk patika zivju konservi eļļā. Dīvaini, taču pusdienu devā nav iekļauti cepumi. Vēl viens pārsteigums – kārbiņā nav atrodami nekādi galda piederumi, lai izmaisītu vitamīnu dzērienu, taču var jau būt, ka tie atrodas brokastu kastītē. Dzērienā labāk likt vairākas tabletes, jo ar vienu dzira iznāk paplāna. Izteikti garda tā nav arī ar divām tabletēm, taču jādomā, ka tai ir enerģētiska vērtība un noderīgu vitamīnu deva.

Izskatās tas viss labāk nekā garšo, taču iespējams, ka mums vienkārši nepaveicās ar ēdienkarti – kādā citā varbūt ir sapakotas gardākas lietas.

Slovēnija

****

Liela, zaļa paka ar uztura devu visai diennaktij, uz kuras divās valodās – slovēņu un angļu – ir uzskaitīts viss iekšā esošais saturs, kopumā 22 pozīcijas. Cukurs, džems,  kukurūzas cepumi, laša pastēte (ahā, atkal zivis!), tēja ar citronu, enerģijas batoniņš, šokolādes dzēriens, kas taisīts Spānijā, vitamīnu dzēriens, kādas desmit košļājamās gumijas, šokolāde, gaļas pastēte, atkritumiem domāts maiss, ūdensdrošie sērkociņi un vairākas pakas sildāmu ēdienu. Galvenais no tiem ir pasta Boloņas gaumē un cāļa sautējums, bet desertā var uzmeistarot rīsu pudiņu. Interesanti, ka daļa sildāmo ēdienu ir armijas iepakojumā, bet daļa nepārprotami ņemti no civilajiem krājumiem, kas domāti tūristiem. Vismaz tā var noprast pēc fotogrāfijas, kas rotā iepakojumu – tajā redzami atpūtnieki, kuri rosās ap ugunskuru. No otras puses – kas gan karavīrs lauka apstākļos ir, ja ne cilvēks pie dabas?

Laša pastēte bija garšīga, cāļa sautējums ar pupiņām un zirņiem ir smaržīgs, taču garšas ziņā sajūsmas pilnas gaviles neizraisa. Kukurūzas cepumi mazliet atgādina mums labi zināmās kukurūzas nūjiņas. Apelsīnu dzēriena koncentrātu iejaucot ūdenī, iegūstam koši dzeltenu šķidrumu, kas garšas ziņā patiešām atgādina apelsīnus. Kopumā jāteic, ka ļoti bagātīga un daudzveidīga pārtikas deva, piemērota vidējā statistiskā latvieša gaumei.

Kanāda

***

Kanādas militāristi ir videi draudzīgi un pārtikas devas liek nevis plastmasas, bet papīra iepakojumā. Lielākā intriga bija par to, vai pārtikas devā būs iekļauts kļavu sīrups. Mums par lielu vilšanos tomēr nebija vis, tā vietā bija zemeņu džems un ļoti asa tabasko mērce. Toties bija interesants galda piederums – tāds kā karotes un dakšiņas krustojums jeb karote ar dakšiņas zobiem. 

Vēl pārtikas devā iekļauts vitaminizēta dzēriena koncentrāts, sauso augļu un riekstu maisījums, sērkociņi, TikTak sūkājamās tabletes, salvetes tablete, kas, iemērkta ūdenī, pārvēršas par mitro salveti, tortilja (uz tās iepakojuma rakstīts Made in USA), šokolāde Mars, Nescafe šķīstošā kafija un uzsildāma ēdiena porcija. Taču, kad gatavojāmies to sildīt, tad atskārtām, ka sildīšanas elements gan komplektā nav iekļauts. Vai nu komplekta pakotājs to bija aizmirsis ielikt, vai varbūt to karavīriem izsniedz atsevišķi pret parakstu. Jebkurā gadījumā, ja mēs ar šo pārtikas devu būtu nonākuši meža vidū, tad nāktos iztikt bez siltām pusdienām. Dīvaini, taču nebija arī cepumu, to lomu acīmredzot pilda tortilja. Labi, ka mums pa rokai bija viens lieks Latvijas armijas sildelements, ko varējām izmantot, lai glābtu Kanādas bruņotos spēkus no izgāšanās. Uzsildītie makaroni ar malto gaļu garšoja tīri tā neko, īpaši jau, ja pievieno tabasko mērci un piekož klāt tortilju. Savukārt desertā bija persiku kompots.

Ja nebūtu misēkļa ar pazudušo sildelementu un neesošā kļavu sīrupa, tad kanādieši saņemtu godīgas četras zvaigznes, jo ēdiena kvalitātei nav nekādas vainas. Taču bez sildelementa mēs pusdienas gluži vienkārši nevarētu uzsildīt, un par to viena zvaigzne nost.

Slovākija

**

Pirmā no pārtikas devām, kuras iepakojumu izdevās atvērt, iztiekot bez naža. Slovāku paciņai ir ērti pavelkama ļipiņa, kas ļauj ar vienu rokas kustību piekļūt ēdmaņai.

Slovāki mums bija iemērījuši brokastu devu (to sapratām, rūpīgāk aplūkojot iepakojumu, kuram stūrītī atradām neuzkrītošu uzrakstu Breakfast), kurā galvenā ēdiena lomu spēlē putra. Šis, starp citu, bija pirmais un vienīgais veģetārais pamatēdiens, ko atradām visu astoņu valstu pārtikas devās. Ja var ticēt internetā publicētajai informācijai, tad arī amerikāņu MRE no 27 iespējamajiem variantiem divi esot veģetāri, taču pēc varbūtības teorijas uztrāpīt uz kādu no tiem varētu būt kaut kas līdzīgs kā vinnēt loterijā. Vēl slovāku pārtikas devā ir siera cepumi, vitamīnu dzēriens ar ananasu garšu, šokolādes batoniņš, košļājamā gumija, šķīstošā kafija, salvete, kā arī sausais augļu un šokolādes maisījums. Sildīšanas elements komplektā iekļauts nav, tādēļ putru nācās ēst aukstu, un, godīgi sakot, garšoja tā labāk nekā izskatījās. Kopumā var teikt, ka brokastīm šī pārtikas deva ir pietiekama, bet pusdienām gan būtu mazliet par plānu.

Latvija

***

Pēc skata Latvijas bruņoto spēku pārtikas devas paciņa ir diezgan necila – vienkāršs plastmasas maisiņš, kur sabērti visādi kārumi, bet pa virsu uzlīmēta lapiņa, kur detalizēti uzskaitīts saturs: sautētas liellopu gaļas konservi, rīsu putra ar mellenēm, zemeņu ievārījums, medus, bongongas, rozīnes un dzērvenes, šķīstošā kafija, melnā tēja utt. Īpašais bonuss, kāda nav nevienas citas armijas uztura devā – rupjmaize, kas iesaiņota vakuuma iepakojumā. Otrs īpašais bonuss – košļene "Turbo", kas deviņdesmitajos gados dzimušajiem uzreiz atsauks atmiņā bērnību. Katram produktam norādīts arī ražotājs. 

Uzslava par to, ka liela daļa uzturdevā iekļauto produktu ir ražoti Latvijā, taču ar to būtu par maz, lai no mums saņemtu vairāk par trim zvaigznēm, jo sautētas liellopu gaļas bundža tomēr gluži nav tas, ar ko var pretendēt uz visaugstāko vērtējumu. Taču situāciju mainīja un vēl vienu papildu zvaigzni atnesa pēdējā brīža pievedums, kas mūsu armijas pārtikas devās parādījies tik tikko un pat vēl nebija iekļauts mūsu paciņā. Proti – zīmola Kronis ražotā uzsildāmā pārtika. Pieejami deviņu veidu pamatēdieni, piemēram, lēcas ar vistu un dārzeņiem, makaroni ar Boloņas mērci un dažādi sautējumi.

Paciņu liekam klāt pievienotajā sildīšanas elementa maisiņā, pievienojam tam ūdeni – un pēc brīža siltas pusdienas gatavas! Garšas ziņā te viss ir labākajā kārtībā, jārēķinās tikai, ka nezināmu iemeslu dēļ Latvijas sildelements uzkarst mazliet lēnāk nekā amerikāņu. Mums pat sākumā likās, ka tas vispār nedarbojas, tomēr pēc kādas minūtes reakcija sākās. Ja visus šos labumus, ieskaitot uzsildāmo pārtikas devu, iesaiņotu mazliet elegantākā paciņā, tad Latvija droši varētu startēt NATO pavāru konkursā. Vēl viens ieteikums no "Deviņvīriem" – varbūt patriotisku apsvērumu dēļ varam pārtikas devā iekļaut arī zivju konservus, piemēram, šprotes?

Šis raksts un daudz kas cits interesants žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.