Par karu, sievietēm, sportu, mašīnām un daudz ko citu: 10 vīrišķīgi stāsti, kas interesēja Jauns.lv lasītājus 2021. gadā
2021. gada 31. decembris, 07:58

Par karu, sievietēm, sportu, mašīnām un daudz ko citu: 10 vīrišķīgi stāsti, kas interesēja Jauns.lv lasītājus 2021. gadā

Jauns.lv

Stāsti, intervijas, analītiski pētījumi - piedāvājam atskatīties uz desmit vīrišķīgām portāla Jauns.lv 2021. gada publikācijām, kas jau iepriekš piesaistījušas daudzu lasītāju uzmanību un atzinību.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Nacionālists, ideālists un komunists – tik šķietami pretrunīgi tiek raksturots bijušais Latvijas PSR kultūras ministrs Voldemārs Kalpiņš, kurš devis ievērojamu ieguldījumu Latvijas kultūras attīstībā. 1961. gadā viņu apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un atbrīvoja no amata.

Uzskata, ka Voldemārs Kalpiņš savas ministrēšanas laikā devis nenovērtējamu ieguldījumu padomju Latvijas kultūras norisēs, tādējādi netieši veicinot latviešu kultūras attīstību arī mūsdienās. Īpaši tas sakāms par kultūras mantojuma saglabāšanu un tautas mākslu visos tās žanros. Pateicoties viņa uzņēmībai un talantam, realizējās vērienīgi kultūras projekti. Turklāt tas notika latviešu nacionālai pašapziņai nelabvēlīgos apstākļos. Kalpiņa laikā sākās mākslinieciskās pašdarbības masveidīgs uzplaukums – dibinājās tautas deju ansambļi, etnogrāfiskās kopas un lietišķās mākslas studijas. Tas viss spilgti izpaudās etnogrāfisko ansambļu festivālos un tautas mākslas darinājumu gadatirgos. Jau vēlāk – Arvīda Pelšes un Augusta Vosa reakcijas gados – to vairs nevarēja apslāpēt, tikai daļēji kontrolēt.

Faktiskais kultūras dzīves vadītājs

Kad 1953. gada aprīlī izveidoja Kultūras ministriju un Voldemāru Kalpiņu iecēla par ministra pirmo vietnieku, viņš faktiski kļuva par republikas kultūras dzīves vadītāju. Kalpiņš bija labi izglītots, inteliģents un ar menedžera tvērienu. Turklāt viņam bija spēcīga aizmugure – toreizējais Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis bija viņa māsas vīrs. Tomēr ne visiem patika Voldemāra Kalpiņa aktivitātes latviešu nacionālās pašapziņas veicināšanā. Tolaik viens no centīgākajiem rusifikācijas īstenotājiem bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs Arvīds Pelše, kurš sāka partijnieku rindu tīrīšanu, un Kalpiņam nācās atstāt savu amatu. 

1959. gada jūlijā Rīgā notika Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 7. plēnums, kurā izskatīja nacionālistiskās novirzes Latvijas kompartijas darbā. Šajā plēnumā vairāki Latvijas PSR vadītāji tika apsūdzēti buržuāziskajā nacionālismā un atbrīvoti no amatiem. Viņu vidū bija arī kultūras ministrs Voldemārs Kalpiņš, kuru gan neatbrīvoja uzreiz, bet vēlāk – 1961. gada beigās. Tolaik par galveno kritikas upuri kļuva Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Eduards Berklavs, kuru atcēla no amata un nosūtīja strādāt uz Krieviju par Vladimiras apgabala kinofikācijas pārvaldes priekšnieku.

Voldemārs Kalpiņš tika vērtēts kā pats inteliģentākais un talantīgākais no Eduarda Berklava laika nacionālkomunistiem. Nevar nepieminēt vēl kādu būtisku niansi, kas Kalpiņa tēlu padara manāmi pretrunīgu. Atšķirībā no Eduarda Berklava, kurš vēlāk kļuva par nesamierināmu padomju varas pretinieku un nacionālas kustības vadītāju, Kalpiņš savu komunistisko pārliecību saglabāja līdz pat mūža galam.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Nākamā lapa: Dzimis Viskonsinā, karojis Afganistānā, ar sirdi Madonā