Vairākus mēnešus nedrīkst pat nokāpt no kuģa. Latviešu jūrnieks Ritvars pastāsta par darbu Vidusjūrā

Patlaban Ritvars uz kuģiem darbojas kā navigācijas virsnieks,  otrais stūrmanis (otrais kapteiņa palīgs). Viņa darba pienākumos ietilpst navigācijas plāna izstrāde - jāizveido pārgājiena plāns no punkta A līdz punktam B, lai kuģis droši un bez aizķeršanās nonāktu galamērķī, neuzskrienot uz sēkļiem, ņemot vērā pieejamo navigācijas un meteoroloģisko brīdinajumu informāciju.

Liela atbildība par kuģi, kravu un cilvēku dzīvībām

Tāpat viņš atbild par navigācijas tiltiņa iekārtām, to testēšanu un uzturēšanu labā darba kārtībā. Arī par radionavigāciju viņam jāatbild gluži kā katram sardzes stūrmanim. Divas reizes diennaktī (aptuveni 4-6 stundas) ir navigācijas sardze, kad viņam pilnībā jāatbild par kuģi, kravu un cilvēku dzīvībām, vadot kuģi pa noteikto maršrutu. "Atrodoties ostā, šie pienākumi mainās un katrs kapteiņa palīgs savu sardzes laiku velta kuģa iekraušanas vai izkraušanas procesiem."

Otrā kapteiņa palīgam arī jārūpējas par medicīnas telpu jeb hospitāli un medikamentiem, jābūt gatavam sniegt medicīnisko palīdzību nepieciešamības gadījumā.

Visi iepriekš minētie pienākumi saistīti ar lielu atbildību: "Atbildība rodas jau tajā momentā, tiklīdz es uzkāpju uz kuģa un uzlieku pirmo parakstu, ka esmu gatavs gan navigācijas sardzei, gan kravas operāciju sardzei."

Sapnis par pilotu aizved līdz jūrnieka amatam

Kā Ritvars kļuva par jūrnieku? "Tas ir garāks stāsts. Liekas, ka man nevienā vecuma posmā īsti nekad nebija sapņa, vīzijas vai mērķa kļūt par jūrnieku. Apzinātā vecumā mana pamata vēlme bija kļūt par komercpilotu, bet tas nesanāca finansiālu apsvērumu dēļ.

Nezinu, kāpēc, bet es izdomāju iet apkārtceļu. Domāju, ka izmācīšos Latvijas Jūras akadēmijā, kādu laiku iešu jūrā, iekrāšu līdzekļus un tad turpināšu doties uz savu sapni un mācīšos par pilotu. Vēlāk noskaidrojās, ka sen atpakaļ sapnis kļūt par jūrnieku bija manam tētim, bet tur arī kaut kas īsti nesanāca. Arī manai mammai sākotnēji bija pretenzijas pret manu izvēli, vienmēr ir bijis uzskats, ka kaut kā pa to zemi es nevēlos dzīvot. Izskatās, ka to tēva sapni tagad piepildu es."

Līdz ausīm iekšā jūrniecības nozarē 

Ritvars patlaban nevarēja pateikt, vai pēc kāda laika beigs jūrnieka gaitas un sekos savam sapnim, kļūstot par pilotu: "Grūti pateikt. Esmu tāds cilvēks, kurš, ja kaut ko dara, tad dara ļoti kārtīgi. Esmu jūrniecības nozarē iegājis ar sirdi un dvēseli, pilnībā atdodot sevi (varbūt pat par daudz enerģijas un veselības). Cenšos izdarīt maksimāli daudz, tāpēc patlaban strādāju ne tikai jūrā, bet arī kompānijas birojā, kad šāds piedāvājums izskan."

Nesen viņam piedāvāts iziet apmācības un kļūt par kuģa menedžeri, tāpēc sāktas mācības. Paralēli tam viņš apmāca arī jaunos un esošos jūrniekus, pasniedzot kursus Rīgā. "Pagaidām esmu tālu iekšā šajā nozarē. Neteikšu, ka man negribas piepildīt sapni par pilota darbu, bet grūti teikt, vai tas būs tik reāli un tuvākajā nākotnē." Gadiem ejot, arī parādās jaunas prioritātes, piemēram, ģimene.

Jūrniekam nav jāpaliek bez ģimenes

Ritvaram ir 28 gadi, un viņš pagaidām nav nodibinājis savu ģimeni, taču pauda uzskatu, ka jūrnieka darbs ir savienojams arī ar ģimenes dzīvi. "Man gribētos teikt, ka tie ir savienojami termini." Viņš dzirdējis par spilgtiem un pozitīviem piemēriem no esošiem jūrniekiem, kam ir arī laba ģimenes dzīve. No nostāstiem dzirdēts, ka nav tik grūti nodibināt ģimeni un atrast mīļoto cilvēku, kurš uzticīgi gaida jūrnieku mājās. Protams, "visam vajadzīgs laiks un pacietība".

Jāņem vērā, ka šobrīd ir būtiski uzlabojušās jūrnieku saziņas iespējas. Viņš atceras savu praktikanta laiku, kad internets bija ļoti ierobežots: uz kuģa bija tikai viens dators, pie kā visi ekipāžas locekļi vēlējās apsēsties un nosūtīt savu e-pasta vēstuli tuviniekiem. Tolaik komunikācija nebija iespējama katru dienu, bet šobrīd ir daudz vairāk iespēju sazināties ar mājiniekiem.

4 mēneši jāpavada jūrā, bet pēc tam 3-4 mēneši - krastā

Laiks, ko jūrnieki pavada prom no ģimenes jūrā, ir atkarīgs no noslēgtajiem līgumiem. Ritvars patlaban 4 mēnešus pavada uz kuģa, bet pēc tam aptuveni tikpat ilgu laiku atrodas mājās.

"Zelta vidusceļš man būtu 10 nedēļas, bet šobrīd man kontrakti ir trīs vai četrus mēnešus gari." 10 darba nedēļu laikā nepagūst pārmērīgi nogurt.

Var būt arī tā, ka uz kuģa jāpavada ilgāks laiks. "Ir vēl trakāk! Klāja darbiniekiem, kas pamatā mums ir filipīnieši, līgumi ir uz 9 mēnešiem vai pat ilgāk par gadu. Uz tā fona man nemaz negribas neko teikt par mūsu nostrādāto laiku."

Māju smarža pēc daudzajām nedēļām uz kuģa

Parasti pirmās dienas uz kuģa ir visgrūtākās. Ritvars, jau uzkāpjot uz kuģa, apzinās darāmā darba apjomu. "Neteikšu, ka tās ir priecīgās dienas, īpaši sākotnēji un tad, ja ir sanācis grūtāk atvadīties no tuviniekiem."

Bet, kamēr tuvojas mājās došanās laiks, vajadzīga pacietība. Var pat teikt, ka jūrnieki sāk sajust māju smaržu un sapņos redzēt tuviniekus, kā arī sāk plānot paveicamos darbus atpūtas periodā.

Covid-19 dēļ nedrīkst nekur izkāpt krastā

Kas visvairāk pietrūkst, esot uz kuģa? Ritvars uzskaita uz kuģa trūkstošo: "Brīvības, savādāka dienas režīma, vienkāršas komunikācijas ar citiem cilvēkiem, mīļoto cilvēku apkārt, mājas ēdiena, veselīga miega, pastaigu, jo uz kuģa tas viss ir ierobežots."

Viņš arī piebilda, ka Covid-19 pandēmijas dēļ jūrniekiem ir liegta iespēja izkāpt krastā un viss kontrakta laiks jāpavada uz kuģa. "Pandēmija ir atstājusi savu parakstu jūrnieku darbā. Mēs tiešām netiekam nekur izkāpt krastā un visu laiku pavadām uz kuģa.

Gribot negribot ir jāizgudro dažādi veidi, kā sevi nedaudz atslēgt no darba. Es neteiktu, ka man tas pilnībā ir izdevies, bet pamatā tā varētu būt sporta zāle, kur aizeju vienkārši paskriet vai pacilāt svarus.

Otrs variants, ko es tagad sāku praktizēt un kas man iepatikās, ir vienkārša pastaiga pa klāju neatkarīgi, vai ir neliels vējš. Ir patīkami pastaigāties pa klāju, paskatīties debesīs." Tā kā Ritvara tagadējā kuģa garums ir 230 metri, tad, noejot četras reizes pa klāja garumu, nostaigāts aptuveni kilometrs.

Nākamais pakāpiens pa karjeras kāpnēm

Neskatoties uz visiem ierobežojumiem un grūtībām, Ritvars stāsta, ka jūrnieka darbs viņam sniedz gandarījumu: "Uzkāpjot uz kuģa, vienmēr acīs ir dzirkstele." Viņš, strādājot savu darbu, arī nevēlas pievilt tuviniekus.

Jūrnieks sprieda, ka dažkārt no sevis darbā izspiež pārāk daudz enerģijas un organismam paliek par grūtu. Taču, saņemot labus vārdus un novertējumu no kapteiņa, redzot labu kapteiņa raksturojumu, ir liels prieks un parādās enerģijas rezerves strādāt tālāk. "Priecājos arī tad, kad ir iespēja strādāt ar kapteiņiem, kam ir vēlme nodot savu pieredzi un zināšanas tālāk citiem." Arī pēc pēdējā brauciena viņš ir saņēmis ļoti labus vārdus no kapteiņa.

Lai arī priekšā ir eksāmens un dažādu kursu apgūšana, kapteinis ir akceptējis viņa kandidatūru uz nākošo amatu - vecāko kapteiņa palīgu. "Tad tālāk ir tikai viens solis palicis līdz kapteiņa amatam." Tas ir tas, kam Ritvars gatavojas un ko vēlas izcīnīt.

Saredz Latvijas attīstības iespēju

Viņš vēlas pēc tam daudz ko sasniegt un ietekmēt - kā kapteinim tas būtu daudz vieglāk. "Man nebūtu arī pretenziju nākotnē nopietnākā vecumā (ap 40 gadiem vai drusku ātrāk) nedaudz pagrozīt domāšanu cilvēkiem pie vadības stūres jūrniecības nozarē Latvijā. Mums valstij ir ļoti fenomenāla un superīga vieta, novietojums." Kaut arī Latvija ir maza valsts, tā varētu būt nopietna konkurente industrijas lielvalstīm un attīstīties jūrniecības jomā.

Ritvars sapņo, ka kādreiz kā latviešu jūrnieks varētu iebraukt kādā Latvijas ostā. "Lielākā daļa jūrnieku tikai priecātos, ja viņiem būtu kaut reizi dzīvē iespēja ienākt Latvijas ostā kaut vai darba pienākumos. Tas ir viens no maniem sapņiem." Tad ar viņa darba vidi, kurā jūrnieks pavada lielu daļu dzīves, varētu iepazīties arī tuvinieki.

Alga virs vidējās, bet darbs nav viegls

Viņš norādīja, ka jūrniekiem atalgojums ir salīdzinoši labs, lai gan darba apjoms, kas tiek paveikts, un laiks, kas tiek pavadīts šķirti no ģimenēm, varētu būt novērtēts augstāk. Turklāt, jo augstāk kāpj pa karjeras kāpnēm, jo atalgojuma iespējas ir lielākas.

Vienlaikus jūrnieka darbs nav viegls, un šad tad rodas sajūta, ka alga ir pārāk zema un liela daļa aiziet nodokļos. Par finansēm runājot, jāņem vērā jūrnieka darbā piedzīvotais stress, bīstamās situācijas un tas, ka jūrā paliek ļoti daudz cilvēka veselības un nervu.

Diemžēl arī letāli gadījumi

Ritvars atklāja, ka vairākas reizes piedzīvojis situācijas, kad gribējies doties mājās un pārdomāt profesijas jēgu un lomu savā dzīvē. Šādas sajūtas rodas arī pēc īpašiem gadījumiem, kad būts ļoti tuvu tam, lai kaut ko pazaudētu un pašam rastos problēmas.

"Par kārtīgu rūdījumu un pieredzi var dēvēt katru kontraktu un dienu, kas pavadīta uz kuģa. Ir traumas, ir veselības problēmas, ir arī letāli iznākumi, kas tiek pieredzēti ikdienas dzīvē uz kuģiem. Tie neaptur kuģi un neatbrīvo ekipāžu no pienākumu veikšanas, tāpēc grūti ir noraksturot visu un katru piedzīvoto situāciju. Kādam šī pieredze ir savādāka un, Dievs dod, lai pozitīvā mūsu darbā būtu vairāk. Kā bieži tiek dzirdēts no citiem gados vecākiem jūrniekiem: mēs dodamies jūrā, lai atgrieztos. To arī novēlu visiem!"

Riskants darbs

"Kā jebkurā darbā sfērā, arī jūrniecībā lielu lomu nospēlē komercspiediens, kas bieži aizmirst par risku izvērtēšanu, bet primāri nosliecas par labu naudas līdzekļu ātrākai ieguvei. Bieži saskaramies ar to, bet nedomāju, ka tas ir jaunatklājums.  Vienmēr visus riska faktorus ieraudzīt nevar un tos aprakstīt uz papīra un kādā dokumentā nevarēs."

Lai gan pēc dažām piedzīvotajām situācijām dažkārt gribējies atmest jūrnieka darbam ar roku, Ritvars atzīst, ka to nedarīt palīdzējis raksturs un apņemšanās iesākto novest līdz galam. Turklāt arī pašam nebūtu izdevīgi "izstāties no spēles" brīdī, kad var daudz sniegt gan nozarei, gan kompānijai, kurā strādā.

Pamatā kuģo pa Vidusjūru, bet šis līgums devis iespēju pabūt arī Ķīnā

Iepriekš, kad Ritvars gāja praksēs, viņš vairāk ceļoja pa dažādiem pasaules reģioniem. Tolaik jūrniekiem bija arī atļauts nokāpt no kuģiem un iepazīt sauszemi. "Tad ceļošana bija daudz, daudz aktīvāka." Tagad viņš vairāk strādā Vidusjūrā un Covid-19 pandēmijas dēļ pamatā uzturas uz kuģa. Kuģis, uz kura viņš strādā, pārvadā sašķidrinātu gāzi.

Interesanti, ka Gulbene, no kuras Ritvars nāk, neatrodas pie jūras, bet vairāki gulbenieši ir aktīvi un talantīgi jūrnieki. "Visi pēdējā laikā sāk runāt par to, ka Gulbene ir jūrnieku pilsētiņa." Ārzemnieki pat mēdzot jautāt, kur īsti atrodas Gulbene un vai tai apkārt ir jūra...