Dobeles lepnums - velosipēds, vārdā "Barons"

Radoši papildināts ritenis

Uzreiz gan jābrīdina, ka nav jau gluži tā, ka "Barons velo" saviem riteņiem paši arī izgatavotu visas detaļas. Dzīvojam tomēr globalizācijas laikmetā, kad komponentus iespējams pasūtīt dažādās pasaules malās, lai pēc tam tepat uz vietas saliktu kopā. Piemēram, alumīnija rāmjus pēc dobelnieku rasējumiem ražo kāds Vācijas uzņēmums. Var rasties loģisks jautājums – vai tad Latvijā neviens nespēj uztaisīt velosipēda rāmi? Spēj, taču diemžēl izmaksas ir pārāk augstas, lai beigās velosipēda cena būtu konkurētspējīga. Nākotnē gan Arvīdam Borhertam-Smiļģim ir plāns iegādāties iekārtas un Dobeles apkaimē izveidot nelielu rūpnīcu, kurā daļu detaļu tomēr varētu izgatavot paši. Protams, ne visas, un tas arī nav vajadzīgs, jo Barons velo cieši sadarbojas ar velosipēdu detaļu ražotāju "Shimano", kura vārds riteņu pasaulē komentārus neprasa.

Barons velo darbnīcā strādā pats Arvīds un vēl pieci cilvēki. Kā smej Borherts-Smiļģis: “Riteni no jauna neizgudrosi, taču mēs cenšamies to radoši papildināt un padarīt interesantāku.” Izdodas tīri tā neko, jo dizaina ziņā dobelnieku ražojumus uzreiz var atpazīt – tos rotā logotips ar bārdaina džentlmeņa attēlu, un rāmi grezno dažādi interesanti krāsojumi. Krāsa un dizains gan ir tikai acīs krītošākās lietiņas, taču pēc individuāla pasūtījuma tiek veikta arī visu velosipēda mezglu komplektācija, sākot no rāmja un beidzot ar stūres rokturiem. Taču acīs krītošākā atšķirība, protams, ir krāsojums – iespējams, riteni izrotāt gan ar latvju rakstiem, gan puķītēm, gan savu vārdu. Īpaši šādas lietiņas patīk meitenēm, un, jāatzīst, dāmu velosipēdiem šie sīkumi piešķir īpašu šarmu. Taču ne tikai meiteņu vien – kāds laulāts pāris pasūtījis sev riteņus, ko rotājuši vārdi “Mur, mur...”

“Krāsoju es pats. Ar aerogrāfijas zīmējumiem sāku strādāt pagājušajā gadā, īpaši mācījos, kā to dara. Sākumā ar krāsošanu nodarbojās cits puisis, taču viņš aizgāja strādāt citur, tāpēc nācās krāsošanu apgūt man pašam. Un pēc kāda laika sapratu, ka man patīk tā lieta! Cenšos katram velosipēdam piemeklēt kādu odziņu, lai rezultāts būtu interesantāks,” stāsta Arvīds.

Varētu padomāt, ka individuāla pasūtījuma velosipēdi droši vien maksā ļoti dārgi, taču patiesībā tā nav – cenas ir visnotaļ demokrātiskas. Vienkāršākajiem riteņiem cenas sākas no 200 eiro, velosipēdiem ar pārslēdzamiem ātrumiem – no 300 eiro uz augšu. Ja klients vēlas aerogrāfijas zīmējumu, tad jāpieskaita vēl kādi 50 eiro. Kā saka riteņu meistars, vidējais pasūtījums svārstās no 350 līdz 500 eiro: “Par šādu cenu sanāk ritenis ar pārslēdzamiem ātrumiem, alumīnija detaļām, slēptajiem gultņiem rumbās, centros un stūres iekārtās, ar ādas rokturiem un labāku sēdekli. Dārgākais velosipēds mums ir bijis ap 2000 eiro vērtībā, kaut gan bija arī viens īpašs pasūtījums sportam par 5000 eiro.”

Savukārt viens no sarežģītākajiem pasūtījumiem bijis velosipēds – kokteiļu maisītājs. Proti, tam uz priekšējā rata uzmontēts blenderis, ko darbina ar pedāļiem; šāda uzparikte domāta pasākumiem, kuros bērni var paši sev uzkult saldējuma kokteiļus. “Patiesībā jau visu uztaisīt nebija sarežģīti, taču vispirms vajadzēja izdomāt, kā to blenderi savienot ar priekšējo ratu. Sākumā likās – ak, Dievs, kā mēs ar to tiksim galā? Taču beigās izrādījās diezgan vienkārši.”

Ir bijis arī viens gadījums, kad klientam nācies atteikt. Taču ne jau tāpēc, ka pasūtījums bijis neizpildāms. Nē, domstarpības radušās jautājumā par Barons velo firmas zīmi – klients gribējis riteni pilnīgi bez jebkādiem logotipiem un uzrakstiem, savukārt Arvīds nelokāmi palicis pie tā, ka uz saviem ražojumiem liks logo.

Hipsterīgais Barons

Par "Barons velo" firmas zīmi ir īpašs stāsts. Bieži vien ārpus Rīgas bāzēti uzņēmumi vispirms apgūst tuvākās apkārtnes tirgu un tikai tad skatās galvaspilsētas virzienā, taču Arvīds sāka no otras puses – uzreiz atvēra veikalu Rīgā. Pēc kāda laika gan nācās atzīt, ka lēmums bijis pārsteidzīgs, jo jaunam un nezināmam uzņēmumam bija grūti nopelnīt tik daudz, lai segtu izmaksu sadaļu.

“Veikalu Rīgā nācās aiztaisīt ciet un atgriezties Dobelē, kur lielāku uzmanību pievērsām tieši ražošanai, nevis tirdzniecībai. Ražojām riteņus, ko piedāvājām citiem uzņēmumiem – nomas punktiem, teritoriju apsaimniekošanas firmām. Un tas aizgāja labāk, nekā uzturot veikalu Rīgā! Sākumā reklāma vairāk gāja no mutes mutē, taču vēlāk izmantojām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras palīdzību un konsultācijas, lai saprastu, kādā virzienā labāk virzīties.”

Pārmaiņas skāra ne tikai biznesa modeli, bet arī preču zīmi. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums bija ne pārāk atmiņā paliekošs – "BS Bicycles", kas atšifrējas kā Borherta-Smiļģa velosipēdi. “Sapratām, ka tas īsti tirgū neiet un vajag kaut ko mainīt. Rīgā mūsu veikals atradās Krišjāņa Barona ielē un saucās "Barons velo", tāpēc nolēmām šo nosaukumu padarīt par savu preču zīmi, papildinot ar atbilstošu attēlu. Tas vīrs zīmolā tiešām atgādina Krišjāni Baronu ar bārdu, taču ir tāds mūsdienīgāks, hipsterīgāks. Šo zīmolu jau sākām mērķtiecīgāk reklamēt, un nu jau atpazīstamība ir jūtami pieaugusi. Šajā krīzes gadā mēs pat mazāk esam reklamējušies, jo nu jau cilvēki paši mūs atrod,” stāsta Arvīds.

Izrādās, velosipēdu ražotājiem pandēmijas laiks nācis par labu, jo pieprasījums pēc viņu produkcijas pieaug. Taču ir arī ēnas puse, kurā arī vistiešākajā veidā vainojams koronavīruss, proti, detaļu deficīts, kas radies starptautisko piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ.

“Cilvēki vairāk ir sākuši braukt ar velosipēdiem, jo ceļojumi uz ārzemēm ir apstājušies, bet Latviju patīkamāk ir apbraukāt ar velosipēdu, nevis mašīnu. Līdzīga aina ir arī citās pasaules valstīs, piemēram, pat tādā velovalstī, kāda ir Nīderlande; mums no turienes zvanīja un bija gatavi ņemt visu, ko varam saražot. Bijām spiesti atteikt, jo vispirms gribam apgādāt vietējo tirgu, kur tomēr esam atpazīstamāki.”

Pērn viņa uzņēmums saražojis apmēram pusotru simtu velosipēdu, bet šogad visas zīmes liecina, ka šo skaitli izdosies pārsniegt. Liekas, ka pusotrs simts – tas nav daudz, taču jāņem vērā, ka ikviens ritenis ir salikts ar rokām un tā nav sērijveida produkcija. Ja esi nolēmis pasūtīt Barons velo riteni, tad jārēķinās, ka nāksies mazliet pagaidīt, līdz pasūtījums būs gatavs, sezonas laikā pat mēnesi, bet ziemā droši vien izdosies tikt cauri ar dažām dienām.

Trīsriteņa projekts

Kā Arvīds aizdomājies līdz tam, ka pašam jāsāk ražot riteņus? “Bērnībā daudz braukāju ar riteni un nodarbojos ar velosportu. Tad izveidoju nelielu darbnīcu, kur laboju savus un komandas biedru riteņus. Ar laiku arī cilvēki no malas sāka interesēties par riteņu remontu, un pieprasījums pieauga. Tad atradām “galus”, kur var dabūt izejmateriālus, un nolēmām, ka jāsāk pašiem ražot velosipēdus.”

Vaicāts, vai ir sanācis aizbraukt pieredzes apmaiņā pie cita mūsdienu Latvijas velosipēdu ražotāja Toma Ērenpreisa, Arvīds atbild, ka neesot gan: “Viņš pie manis arī nav bijis, taču pirms gadiem trim ar Ērenpreisa pārstāvjiem esmu ticies. Bija doma par piedalīšanos vienā kopīgā pasākumā, taču togad mēs aizgājām no Rīgas, un tā arī viss pajuka. Mūsu koncepts mazliet atšķiras no Ērenpreisa: mēs masveidā neražojam konkrētus velosipēdu modeļus, bet gan pieņemam individuālus pasūtījumus. Mūsu riteņi katrs ar kaut ko atšķiras. Nomas punktiem gan esam taisījuši vienādus velosipēdus, taču klientiem tomēr varam piedāvāt individuālu pieeju,” saka Arvīds. Tiesa, viņa uzņēmumam ir arī nosacīti sērijveida velosipēdi ar zīmīgiem nosaukumiem "Barons" un "Baronese", taču arī tiem komplektāciju iespējams pielāgot pēc individuālām vēlmēm.

Pie sasniegtā apstāties Borherts-Smiļģis nedomā, jo tiek jau plānots jauns projekts – trīsritenis. Ar papildus detaļu komplektu ikvienam būs iespēja savu divriteni mājas apstākļos pārtaisīt par trīsriteni. Kam tas vajadzīgs? Trīsriteņi lieti noder cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī kravu pārvadājumiem. Tāpēc diezgan droši var prognozēt, ka par nosaukumu "Barons velo" mēs arī turpmāk dzirdēsim.