Rembo īstajā dzīvē: beļģu karavīrs nozog ieročus, atstāj draudu vēstuli un dodas mežā
Beļģijā kāds karavīrs nozadzis ieročus un kopš 17. maija aizgājis mežā, atstājot draudu vēstuli valdības un sabiedrības pārstāvjiem, tostarp valsts vadošajam virusologam Markam van Ranstam.
Viņš ir salīdzināms ar mūsu Ugu Dumpi un ir izpelnījies sazvērestības teoriju piekritēju, kovidnoliedzēju un flāmu labējo ekstrēmistu naidu.
Kārtīgi apbruņojies
Par beļģu Rembo nodēvētais kaprālis Jurgens Konings (46) devies prom ar četriem raķešmetējiem, mašīnpistoli, pistoli un bruņuvesti. Viņa pamestā automašīna ar raķešmetējiem vēlāk atrasta pie Nīderlandes robežas, bet pašu atrast nav izdevies vismaz līdz jūnija sākumam.
Konings bija instruktors militārajā bāzē, ir dienējis Kosovā, Irākā un Afganistānā, tvitera profilā raksturojis sevi kā Beļģijas Gaisa spēku karavīru, kuram “patīk fitness, kultūrisms un bokss”.
Draudzene viņu raksturo kā “mīļo lācīti” un mīlošu tēvu, kurš nekādā ziņā neesot nevienam draudējis. Beļģijā jau sarīkotas Koninga atbalsta akcijas, tostarp pāris neonacistu marši.
Pārsteidzošākais notikušajā ir fakts, ka Koninga ekstrēmās noslieces nebija nekāds noslēpums. Beļģijas tieslietu ministrs Vinsents van Kvikenborns atzinis, ka viņš atradies pretterorisma aģentūras Ocam novērojamo personu sarakstā.
Aprobežojās ar disciplinārsodiem
Aizsardzības ministre Ludivīna Dedondere pavēstījusi parlamentam, ka Koninga priekšniecība pērn viņam piemērojusi sankcijas par “rasistiskām piezīmēm” un draudiem Facebook. “Armijā nav vietas ekstrēmistiem vai fašistiem,” pauda ministre.
Tomēr bija gan, un Konings turpināja dienestu, apmācot karavīrus pirms došanās ārzemju misijās, viņam bija pieeja ieročiem. Kopumā Beļģijā aptuveni 30 militārpersonu zināmas kā ekstrēmistiem simpatizējošas.
Vietā jautājums, vai Latvijas armija ir pasargāta no ekstrēmisma izpausmēm, turklāt ir zināms, ka arī karavīru vidū ir antivakseri, kaut arī bruņotajos spēkos potēties pret Covid-19 ir obligāti. Viņi gan neraksta draudu vēstules, vienīgi tiesībsargs saņēmis ap 20 sūdzību.
Latvijā tas neesot iespējams
Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente, majore Mairita Senkevicina “Kas Jauns Avīzei” skaidro, ka Nacionālo bruņoto spēku Psihodiagnostikas centrs veic profesionālā dienesta kandidātu un studēt gribētāju Nacionālajā aizsardzības akadēmijā psiholoģisko izpēti (novērtēšanu).
Konkrēta kārtība ir noteikta Aizsardzības ministrijas 2018. gada 2. maija noteikumos. Tāpat karavīru, topošo karavīru, arī zemessargu un rezervistu psihiskās veselības pārbaude ietilpst kompleksajā veselības pārbaudē.
Iespējamās saistības ar teroristiskām vai citām ekstrēmistu kustībām izvērtēšana ir valsts drošības iestāžu pārraudzībā, un bruņotajos spēkos to nodrošina Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Nacionālo bruņoto spēku vienībās stingri tiek ievērota iekšējā kārtība un drošības prasības, darbojoties ar jebkāda veida ieročiem.
Karavīri vakcinējas
Armijā neesot novērojama īpaša reakcija pret vakcinēšanos, jo karavīri pret to izturoties ar lielu atbildību, tādējādi stiprinot sabiedrības kopējo veselību. Šobrīd vakcināciju uzsākuši jau 82% karavīru.
“Vakcinēšanās ir mūsu visu kopēja atbildība un interesēs, lai mēs visi, neatkarīgi no profesijas, interesēm un dzīvesveida, pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties sev ierastajā dzīves ritmā.
Jāsaprot, ka karavīram šis dzīves ritms ir nodrošināt nepārtrauktu valsts un sabiedrības militāro aizsardzību, ko nevakcinēts karavīrs nespēj veikt,” norāda Senkevicina.
