Vecrīgas jumtu un torņu mistika. Aizraujošs FOTOCEĻOJUMS

Soļojot pa Vecrīgu, varam iziet cauri gadsimtiem, bet, palūkojoties augšup uz namu fasādēm un tornīšiem, iepazīt vecpilsētas vēsturi visā tās krāšņumā. Lūk, tikai daži stāti, ko atklāj Vecrīgas jumti un torņi:

Niknais kaķa rūciens

Protams, viens no slavenākajiem vecpilsētas jumtu dekoriem atrodams uz Kaķu mājas – 1909. gadā celtā nama Meistaru ielā 10, pie Līvu laukuma. Tā būvētājs un īpašnieks - turīgs latviešu tirgotājs, bija apvainojies, jo netika uzņemts Lielajā ģildē, Rīgas tirgotāju brālībā, kuras nams atrodas ielas pretējā pusē. Tā nu dusmīgais latvietis uz paša celtās ēkas jumta spicēm atriebjoties esot licis uzsliet divus kaķus, kuru dibeni ar paceltām astēm novietoti pret Lielo ģildi.

Pēc šāda gājiena esot izcēlies skandāls un uzsāktas pat tiesas prāvas, kuru rezultātā, kā vēsta pilsētas leģenda, viens no kaķiem apgriezts otrādi, lai aste nebūtu pret ģildi. Arī šobaltdien, paskatoties uz nama jumtu, var redzēt, ka katrs no abiem kaķiem skatās uz savu pusi.

Citas stāsta versija vēsta, ka patiesībā bagātais latvietis esot bijis dusmīgs uz Rīgas domi, kura tolaik arī atradusies tajā pašā virzienā.

Zviedru lauva plosa krievu lāci

Daudz lielāks un niknāks saniknojies kaķu dzimtas plēsējs redzams uz Reiterna nama zemdzegas – tur lauva uzklupusi lācim. Mūsdienās Reiterna nams Mārstaļu ielā daļai jaunāko rīdzinieku asociējas ar tajā esošo Latvijas 1. Rokkafejnīcu (pirms tam tur atradās Žurnālistu savienība), bet ēkas vēsture ir daudz senāka.

Grezno holandiešu klasicisma un baroka stila ēkas būvniecību pasūtījis turīgais lieltirgotājs un rātskungs Johans Reiterns, un to pabeidza būvēt 1688. gadā. Vienu no interesantākajiem ēkas vizuālajiem elementiem slēpj tajos laikos nepieredzēti greznā nama fasāde, kas arī atspoguļo tā laika politiskās kaislības.

17. gadsimtā Zviedrijas un Krievijas attiecības bija visai saspīlētas (1700. gadā abas valstis iesaistījās Lielajā ziemeļu karā, cīnoties par ietekmi reģionā) un tirgotājs Johans Reiterns savu politisko nostāju neslēpa.

Sava nama priekšējās puses zemdzegas frīzi viņš meistariem uzdeva izrotāt dažādu dzīvnieku attēliem, to starpā arī ar Zviedrijas ģerbonī redzamo lauvu un Krievijas varas simbolu – lāci. Uzmanīgāk ieskatoties 17. gadsimta nama fasādē, redzams, ka uz tās attēlotais zviedru lauva ir uzklupis krievu lācim un iecirtis tam pavēderē savus zobus.

Slavenie Rīgas gaiļi

Nu, un kā tad bez leģendārajiem Rīgas gaiļiem, kuri sargā Vecrīgas izcilākās smailes – Domu, svēto Pēteri, svēto Jēkabu un Jāni. Šo dievnamu torņus nerotā vis krusts, bet gan gailis. Ticējumi vēsta, ka gailis sargā no visa ļaunā un ar savu rīta dziesmu spēj aizbiedēt nelabo.

Senos laikos nakts tumsā apkārt esot blandījušās nešķīstas radības, kas vēlējušās kaitēt cilvēkiem, bet, tiklīdz uzaususi saule un iedziedājies gailis, neradījumi mukuši prom un cilvēki atkal bijuši drošībā. Gailis torņa galā kalpo par vēja rādītāju. Rīgai kā ostas pilsētai bija svarīgi zināt vēja virzienu, kas noteica, vai buru kuģi Rīgas ostā varēs vai nevarēs ienākt. Leģenda vēsta, ka agrāk Rīgas Doma gailis bijis krāsots divās krāsās – tā viena puse bijusi zelta, bet otra – melna. Tirdzniecībai labvēlīgam vējam pūšot, gailis pagriezis savu zeltaino pusi, rādot, ka būs veiksmīga tirgošanās un pilsēta iegūs daudz zelta. Ja vējš bijis tirdzniecībai nelabvēlīgs, kad kuģi nav varējuši ienākt ostā, gailis rādījis melno pusi, vēstot, ka tirgošanās neizdosies.

Vislepnākais gailis atrodas visaugstāk par citiem un tas ir Svētā Pētera baznīcas gailis. No 123 metru augstuma viņam labi pārredzams notiekošais gan pilsētas centrā, gan tās apkaimēs. Viņa priekštecis torņa smailē tika uzlikts vēl tālajā 1491. gadā, un šobrīd tornī ir jau septītais gailis tā pastāvēšanas vēsturē.

Bet Rīgas senākais gailis atrodas uz Svētā Jēkaba baznīcas torņa, kas kalpo jau kopš 1726. gada 2. jūnija. Vismazākais gailītis ir virs Svētā Jāņa baznīcas. Arī tas ir ilgdzīvotājs, uzstādīts vēl 1849. gadā.

Grēcinieku zvans

Uz Svētā Jēkaba fasādes var ieraudzīt vēl vienu brīnumu - Svētā Blāzija zvanu. Atšķirībā no pārējiem baznīcu zvaniem, tas nostiprināts ārpus torņa, zem tam īpaši uzbūvētas torņa piebūvītes. 1509. gadā lietais zvans tika lietots, lai ieskandinātu publisku soda izpildi Rātslaukumā, kā arī lai brīdinātu Rīgu par briesmām un nelaimēm.

Leģenda vēsta, ka Svētā Blāzija zvans sācis zvanīt pats no sevis, kad kāds neuzticams cilvēks gājis garām baznīcai. Sākoties Pirmajam pasaules karam, nolēma visus metālā lietos pieminekļus un baznīcu zvanus izvest. Kuģis, kurā atradās Svētā Blāzija zvans, nogrima, līdz ar to līdz pat šai dienai zvans guļ Baltijas jūras dzelmē. Tagad ārpus Jēkaba baznīcas torņa karājas atkal jauns zvans.

Karaļa pakavs Rīgas sienā

Ejot pa Kaļķu ielu, pretī Līvu laukumam redzams nams (Kaļķu ielā 20), kuru rotā cilnis ar lauvu. Tā ir liecība par vienu no senākajām Rīgas aptiekām. Palūkojoties augstāk, redzams ēkas sienai piestiprināts zirga pakavs. Versijas par tā īpašnieku ir vairākas. Viena versija pakavu saista ar Zviedrijas karali Kārli XII, kura zirgam pakavs esot nokritis brīdī, kad valdnieks jājis cauri Vecrīgai. Cita versija vēsta, ka pakavu pazaudējis Krievijas cara Pētera I zirgs. Pakavs krītot trāpījis nama sienai, tur atstājot nospiedumu. Nama īpašnieks vēlāk šo pakavu piestiprinājis pie ēkas fasādes trešā stāva līmenī.

Slīpie Vecrīgas jumti liecina par līgavaiņa bagātību

Zīmīgi, ka daudzām Vecrīgas ēkām ir slīpi un augsti jumti, jo vēsturiski tās celtas kā tirgotāju noliktavas - pirmajos stāvos dzīvoja tirgotāja ģimene un kalpi, bet augšējie (bēniņu) stāvi tika izmantoti kā preču noliktavas. Senākos laikos jaunām dāmām pastaigu laikā tieši jumta stāvums un augstums bija diezgan svarīgs kritērijs precinieku izvēlē - jo vairāk stāvi atvēlēti preču noliktavām, jo izdevīgāks un iekārojamāks precinieks.

Piemēram, Peitavas ielas 9/11 nama fasāde ir saglabājusi brīvmūrnieku simbolus. Ēku cēla divi bagāti tirgotāji Johans fon der Heide un Johans Cukerbekers, kas 1750. gadā dibināja Rīgas vecāko brīvmūrnieku ložu “Ziemeļzvaigzne”.

Rakstā izmantoti Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja materiāli