Piemērots pat sportistiem - mazā "MINI" lielie darbi

Kādai jābūt sportista automašīnai? Muļķīgs jautājums – sportiskai, protams! Vēlams, sarkanai, jo šī krāsa skaitās agresīva, un tiek pat uzskatīts, ka sarkanos formas tērpos ģērbtām komandām ir lielākas izredzes uzvarēt. Par pēdējo apgalvojumu neņemos spriest, taču automašīnu pasaulē sarkanā krāsa tiešām ir ātruma simbols, pietiek pieminēt kaut vai "Ferrari". Protams, mēs būtu priecīgi visiem Latvijas sportistiem ieteikt "Ferrari" mašīnas, taču ir divas problēmas. Pirmā – Latvijā nav "Ferrari" pārstāvniecības, un tātad mums nav iespējas paņemt kādu šā zīmola auto testam. Otrā un būtiskākā – mēs labi apzināmies, ka, izņemot dažus basketbolistus, pāris hokejistus un Mairi Briedi, nevienam citam Latvijas sportistam "Ferrari" nav pa kabatai.

Turklāt "Ferrari" ir diezgan nepraktiska automašīna, īpaši jau Latvijas apstākļiem. Tāpēc meklējām kādu saprātīgāku variantu un beigu beigās atradām to autotirgotāja "Inchape" mazlietoto automašīnu klāstā – "MINI John Cooper Works Countryman". Kādēļ mazlietoto, nevis jauno? Izskaidrojums vienkāršs: visas testiem izmantotās automašīnas dīleri pēc pāris tūkstošu kilometru veikšanas izliek pārdošanā, taču to ir jēga darīt tikai ar tādām mašīnām, ko var viegli notirgot. Izteikti sportiski vāģi – kā "John Cooper Works" ražojumi – tiek pieprasīti diezgan reti, un dīlerim nav jēgas turēt šādu auto testiem, apzinoties, ka pārdot to izdosies varbūt tikai pēc gada. Tāpēc patiesībā mums paveicās, ka otrreizējā tirgū bija parādījies mazbraukts sporta auto (nobraukti tikai 8000 kilometru), ko varējām paņemt testam.

Sarkanais sātans

Pēc skata šis auto no parastā "MINI Countryman" atšķiras ar dažām detaļām, ko droši vien ievēros tikai zinātāji. Automobilim ir tās pašas formas un tie paši izmēri, kas ļauj mazliet pasmīnēt par nosaukumu "MINI", jo "Countryman" tā īsti mēle nelokās saukt par mazu automobili. No standarta auto "John Cooper Works" versija atšķiras ar sportiskajām svītrām pāri motora pārsegam un ražotāja logotipiem sānos un pie radiatora restes, plus vēl izteikti sportiskiem riteņu diskiem. Salonā nekādu acīs krītošu atšķirību nav – vienīgi daži sarkani akcenti sēdekļu un stūres apdarē, kā arī īpaši durvju sliekšņi. Un, protams, sporta sēdekļi – tie uzreiz parāda, ar ko mums ir darīšana.

Bet darīšana ir ar ellīgu vāģi, kas ne velti nokrāsots sportiski sarkanajā krāsā. Divu litru turbomotors ar 306 zirgspēkiem – lūk, kāds ir lielākais šīs mašīnas trumpis. Plus pilnpiedziņa. Salīdzinājumam – parastie "Countryman" modeļi ir aprīkoti ar 136 vai 178 zirgspēku motoriem – tātad šim jaudas ir divreiz vairāk. Lai arī uz parastā "MINI" fona "Countryman" izskatās pēc stereoīdu apsēsta kultūrista, salīdzinājumā ar daudzu citu ražotāju krosoveriem tas izmēros ir diezgan pieticīgs, taču jaudas ziņā ir tiem tālu priekšā. Vidusmēra krosoveram 250 zirgspēku jauda jau skaitās ļoti pieklājīga, taču nosacīti nelielajam un vieglajam "Countryman" ir “lieki” 50 “zirgi” – un uz šosejas šo starpību nevar nejust.

Patiesībā to jūt, jau iedarbinot dzinēju – skaņa ir izteikti dobja, un uzreiz ir skaidrs, ka šis nav nekāds joka vāģis. Īpatnējā skaņa ir panākta ar uzlabota dubultā izpūtēja palīdzību. Nonākot uz lielceļa un ieslēdzot sporta režīmu, auto kļūst par sarkanu sātanu un rēcot metas uz priekšu. “Urrrrr...” – tā tas skaļi un dusmīgi saka, kad raujas garām kravas automašīnai, ko uz šosejas apdzenam. No dizaina ziņā tik ducīga auto tādu spriganumu pat sākumā neesi gaidījis, taču pierod pie tā ļoti ātri un drīz vien pieķer sevi, ka ik pa brīdim spaidi gāzes pedāli, lai atkal un atkal izdzirdētu šo “urrrrr...” un izbaudītu straujo lēcienu uz priekšu.

Kad esi izmēģinājis sporta režīmu, tad atpakaļ uz parasto pārslēgties vairs negribas, taču pilsētā to tomēr nākas darīt, lai, uzsākot braukšanu pie krustojuma, neielēktu priekšā esošajam auto dibengalā. Taču par ekonomisko režīmu, kas arī ir pieejams, negribas pat domāt. Šā iemesla dēļ īsti nemāktu teikt, kāds ir sportiskā "MINI" degvielas patēriņš; man dators visu laiku rādīja ap 10–12 litriem, taču tas nav objektīvs rādītājs, jo ikdienā diez vai kāds brauc tik dinamiski un, no veselā saprāta viedokļa raugoties, nejēdzīgi. Droši vien tā jaunais "MINI" īpašnieks uzvedas tikai pirmās pāris nedēļas, bet pēc tam entuziasms mazliet rimstas, un braukšana kļūst vienmērīgāka.

Tenisistiem un vieglatlētiem

Priekšējais panelis sportiskajam vāģim ir ieturēts tradicionālajā "MINI" stilā – ar lielo un apaļo displeju viduskonsolē un mazu un diezgan necilu spidometru vadītāja acu priekšā. Nenoliedzami stilīgi. Kā jau teikts, ieturot sportisko līniju, mašīna ir aprīkota ar sporta sēdekļiem, bez kuriem patiesībā gluži labi varētu iztikt. Izskatās tie, protams, forši, taču ilgākai braukšanai gan jau gribēsies kaut ko komfortablāku. Tiesa, dauzoties pa trasi, gan šie sporta sēdekļi būs pašā laikā.

Aizmugurē ir negaidīti daudz vietas, tur ērti jutīsies pat gara auguma cilvēki. Bagāžnieks šādu gabarītu automobilim ir pietiekami liels – tajā mierīgi var iekraut pāris čemodānus. Ja atgriežamies pie sportistu vajadzībām un vēlmēm, tad nākas brīdināt – hokejista vajadzībām bagāžnieks varētu būt drusciņ par mazu, visam ekipējumam un nūjām vietas var nepietikt. Taču vieglatlētiem, futbolistiem un tenisistiem būs pašā laikā!

Jārēķinās, ka braucot auto ir paciets – tā ir sportiskās piekares ēnas puse. Tāpēc braukšana pa bedrēm vai bruģi nav diez ko komfortabla. Teorētiski ar "Countryman" var doties arī lauku un mežu ceļos, jo auto ir paaugstināts klīrenss un pilnpiedziņa, taču "John Cooper Works" sportisko versiju tādos apstākļos dzenāt kaut kā negribas. Šim auto īstā vieta ir uz šosejas, kur tas var parādīt visu, uz ko ir spējīgs. Turklāt, kaut gan auto ir diezgan augsts, pagriezienos tas ir ļoti stabils.

Auto sava ceļa gājējiem

Cik tad šis prieks maksā? "Jauns John Cooper Works" sērijas "Countryman" maksā ap 43 000 eiro, taču mūsu testa auto, kas pavisam jauns vairs nav, ir dabūjams mazliet lētāk – par 39 000 eiro. It kā jau nav maz, jo parastais "Countryman" ir par kārtu lētāks. Taču tās emocijas, ko dāvā sportiskā versija, ar parasto vāģi nu nekādi neiegūt. Un, ja paraugāmies, cik maksā līdzīgu izmēru un klases automobiļi, tad jāsecina, ka šis ne tuvu nav dārgākais. Konkurenti par auto ar 300 “zirgiem” un pilnpiedziņu prasa vismaz par desmit tūkstošiem vairāk. Turklāt "MINI" ir savs īpašais, neatkārtojamais stils – daži par to smīkņā un piesauc misteru Bīnu, tomēr lielākajai daļai tas tīri labi iet pie sirds.

Kas vēl bez sportistiem varētu būt šīs automašīnas mērķauditorija? Droši vien jauni un veiksmīgi speciālisti vai biznesmeņi, kuri negrib sevi asociēt ar tradicionālajiem BMW vai mersedesiem. Nez kādēļ uzreiz prātā nāk IT sfēras ļaudis. Vēl tie varētu būt turīgi hipsteri. Un pusmūža krīzes vecumu sasnieguši džentlmeņi, kuru vēlas palikt garā jauni. Tā kā šo rindu autors atbilst pēdējai kategorijai, tad godīgi varu atzīt – man šis auto patīk!

FAKTI

"MINI Countryman John Cooper Works"

Dzinējs: 2 litru benzīna turbomotors

Jauda / griezes moments: 306 ZS / 450 Nm

Paātrinājums no 0 līdz 100 km/h: 5,1 sek.

Degvielas patēriņš: ap 8 l / 100 km

Cena: mūsu testa auto – 39 000 EUR, jauns auto – 43 000 EUR

KONKURENTI

"BMW X2 M35i"

Ļoti tuvs "MINI" radinieks – tas pats dzinējs un vēl daži komponenti. Pateicoties slaidākām formām, X2 ir mazliet ātrāks, jo 100 kilometrus sasniedz 4,9 sekundēs, tātad par 0,2 sekundēm ātrāk. Taču “bavārietis” atšķirībā no “angļa” ir jūtami dārgāks – 55 000 EUR.

"Mercedes-Benz GLA 35 AMG"

Mazākais no "Mercedes" krosoveriem, kam roku pielikuši AMG sportisko vāģu meistari. Arī šim ir 306 zirgspēku dzinējs, taču auto veidols iznācis ducīgāks un agresīvāks, pateicoties galvenokārt izteiktajai radiatora restei. Cena – no 54 000 EUR.

"Porsche Macan"

Kaut gan "Porsche" mazajam krosoveram it kā vajadzētu būs vissportiskākajam, tomēr vienkāršākajā versijā tas atpaliek no konkurentiem – “tikai” 245 zirgspēku dzinējs un 6,7 sekundēs līdz 100 kilometriem stundā. Maksā ap 60 000 EUR, jaudīgākie modeļi būs vēl dārgāki.