Spārnotie zagļi un apgānītāji: kā cīnīties ar lidmašīnu notriecējiem un zivju dīķu izlaupītājiem

Putniem, šiem šķietami nevainīgajiem radījumiem, piemīt viena nelāga īpašība – tie putni, kurus bērdvačeriem vai vienkāršiem putnu mīļotājiem gribas redzēt visvairāk, parasti turas tik lielā attālumā, ka pat pieredzējis ornitologs dažu labu sugu uzreiz neatšķirs, toties tie putni, kurus kādās vietās redzēt negribas, tās kā par spīti mēdz apsēst, izmantodami savas spējas vārda burtiskā nozīmē aizlaisties, ja cilvēks mēģina viņus noķert, un atgriezties, tiklīdz cilvēks būs aizgājis. Diena bez putniem ir kā nakts bez zvaigznēm, tikai zvaigznes ir pietiekami tālu, lai nekādu reālu skādi mums nenodarītu, kamēr uz putnu sirdsapziņas ir arī cilvēku dzīvības. Un ar to nav domāti tie “varoņi”, kas zoodārzā ielien aplokā pie kazuāra un dabū no viņa izjust harakiri ceremoniju, izpildītu ar vismaz desmit centimetrus garo, duncim līdzīgo kazuāra kājas nagu. Nav domāts arī Jaunzēlandes Hāsta ērglis, kurš patiešām spēja uzbrukt bērniem, jo šis putns ir izmiris jau pirms piecsimt gadiem. Patiesībā arī mūsu pašu paugurknābja gulbis īsti nebūtu pieskaitāms pie putniem ļaundariem, lai gan 2010. gadā pie Kundziņsalas, saņēmis no saniknota gulbja tēviņa sitienu ar spārnu, noslīka kāds 32 gadus vecs vīrietis. Gulbim par attaisnojumu var teikt, ka upuris bija piepeldējis pārāk tuvu viņa ligzdai. Patiesībā daudz efektīvāki killeri var izrādīties pat mājas strazdi, ja tie gaisā saskrienas ar lidmašīnu.

Brīnumi Hudzonā un kukurūzā

Jaunmārupes iedzīvotāji jau bija apraduši ar lidmašīnu troksni, bet klusums neiestājās arī karantīnas karstākajā posmā, kad Rīgas lidostā pasažieru reisi bija atcelti – no lidostas puses tad labi varēja dzirdēt šāvienus. Putni, kā jau brīvi radījumi, savus lidojumu grafikus nebija atcēluši, tāpēc ar šaušanas troksni nācās tiem skaidrot, ka gaisa satiksme nav pārtraukta pēc Grētas Tūnbergas prasības, lai turpmāk lidlaukos lidotu tikai putni. Lieta tāda, ka putniem lidlauki ļoti patīk: to zālē var atrast daudz barības, virs saulē sakarsušiem betona skrejceļiem labi ķeras kukaiņi. Reizēm daudz putnu lidostu tuvumā ir tāpēc, ka netālu no tām lielpilsētu nomalē atrodas vārnu, kaiju un baložu restorāni – atkritumu poligoni. Putnu ceļš uz šiem restorāniem var iet caur lidostas skrejceļu. Tur arī notiek 90 procenti sadursmju. Tomēr ne tikai lidostās un to tuvumā lidmašīnas var saskrieties ar putniem. Virs Kotdivuāras ir fiksēta lidmašīnas sadursme ar grifu 11 300 metru augstumā!

Putnu un lidmašīnu sadursmju sākumu īpaši viegli ir atcerēties latviešiem – 1905. gads! Toreiz brāļu Raitu lidojums virs kukurūzas lauka kļuva liktenīgs vienam strazdam no lidmašīnas ceļā lidojoša bara. Pirmās lidmašīnas lielākie putni uztvēra kā konkurentus, ir dokumentēts ērgļu mātītes uzbrukums viņas ligzdai pārāk tuvu lidojošam lidaparātam. Pirmā cilvēkam letālā sadursme notika 1912. gadā, bet visvairāk upuru prasīja Lockheed L-188 Electra un strazdu bara sadursme Bostonā 1960. gada 4. oktobrī, kad lidmašīna nogāzās un bojā gāja 62 no 72 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem. Ir bijušas arī brīnumainas izglābšanās, tostarp samērā nesenais “brīnums uz Hudzonas” 2009. gada 15. janvārī, kura dēļ savas 15 slavas minūtes piedzīvoja latvietis Jānis Krūms, būdams pirmais šā skata fiksētājs un ievietotājs tviterī. Lidmašīna Airbus A320-214 trešajā minūtē pēc pacelšanās no Ņujorkas lidostas La Guardia apmēram 900 metru augstumā sadūrās ar Kanādas zosu baru, abi dzinēji apstājās, ar uzņemto augstumu nepietika, lai atgrieztos lidostā, bet pilotiem izdevās nosēsties Hudzonas upē, un visi 155 cilvēki palika sveiki un veseli. Līdzīgu meistarību, “brīnumu kukurūzas laukā”, demonstrēja Krievijas piloti 2019. gada 15. augustā, kad pēc sadursmes ar kaiju baru viņi lidmašīnu, kuras dzinēji bija atteikušies darboties, nosēdināja kukurūzas laukā, izglābjot 233 cilvēku dzīvības.

Kā labāk biedēt

Bez potenciāli letālajām, tāpēc labi izpētītajām putnu un aviācijas attiecībām ir arī citas vietas un lietas, no kurām putnu atbaidīšana var būt ne tikai eksistenciāla vai estētiska nepieciešamība, bet pat labs bizness. Jūlijā, protams, pirmais, kas nāk prātā, ir strazdu un ķiršu mūžsenā cīņa, kurā ķiršiem nav nekādu cerību uzvarēt, tāpēc viņu vienīgais mierinājums varētu būt apziņa, ka dažu apēsto ķirša kauliņu strazds savā vēderā aiznesīs uz citu vietu un tur atvieglodamies liks pamatu ķiršu cilts izplatībai. Cilvēku šāda pieeja nevar apmierināt, turklāt lielu daļu ķiršu strazdi nevis aprij, bet tikai saknābā. Tā kā strazdu audzināšana caur stobru mūsdienās var nozīmēt tikai to, ka strazdu vietā jūsu dārzā saradīsies par tiem daudz briesmīgākie dzīvnieku aizsardzības biedrību aktīvisti, jāmeklē cits ceļš. Tradicionālākais ir putnubiedēkļu pagatavošana un likšana dārzos. Šajā jomā iespējams iet ļoti tālu, izkopjot putnubiedēkļu šūšanas mākslu līdz pretenzijai būt neatšķiramiem no citām starptautiskās modes sesijās demonstrētām kolekcijām. Ja izrādās, ka strazdi ir kļuvuši gudrāki un pārāk labi atšķir biedēkli no īsta cilvēka, var, līdzīgi kā dažs labs mušiņmakšķernieks tā aizraujas ar mākslīgo mušiņu siešanu, ka nododas vairs tikai tai, nevis pašai makšķerēšanai, atmest ar roku ķiršu ražai un darināt putnubiedēkļus tikai mākslai, radoši kombinējot tos drēbju gabalus, kurus slinkums aiznest līdz humpalu savākšanas vietām vai no kuriem vienkārši žēl šķirties, lai gan apzinies, ka tajos vairs neielīdīsi ne pēc kādām notievēšanas kūrēm.

Cits strazdu atbaidīšanas paņēmiens ir lieliski apvienojams ar vēlmi atbrīvoties no savas CD disku kolekcijas. Zaros sakārti diski saulē vizuļo, jo vairāk, jo labāk. Ja izrādīsies, ka strazdi nebaidās arī no tiem, tev vismaz būs mierinājums, ka neesi vairojis pasaules piesārņojumu, diskus vienkārši izmetot. Metodes mīnuss Latvijas apstākļos tas pats, kas saules baterijām – ja saules nav, diski nevizuļo.

Diezgan efektīva ir strazdu atbaidīšana ar kādām nepatīkamām skaņām, bet arī tai ir viens liels mīnuss – šīs skaņas būs jādzird arī pašam. Laikmetā, kad, jau izdzirdot tikai skaļāku mūziku kādā automašīnā, pirmā vēlēšanās ir uzmest tai ķieģeli, un kad visos jaunceltajos ārpilsētu ciematos brīvdienu sinonīms ir mauriņa pļaujmašīnu un trimmeru ārdīšanās, vēl vienu trokšņa avotu ieviest diez vai motivēs pat lepnā apziņa, ka to esi ieviesis tu pats. Efektīvi ražu nosargāt palīdz agrotīkli, tikai jārēķinās ar to, ka tīkla uzlikšana var nopietni sabojāt attiecības ģimenē, skaidrojot, kura vainas dēļ briestošām ogām pilnākie zari tīkla likšanas laikā tika nolauzti.

Slavenais Rufuss

Tos, kuri apzinās, ka ķiršus nopirkt tirgū iznāks lētāk nekā audzēt pašam, tērējot laiku cīņā pret strazdiem, vairāk var satraukt putnu nodarītā estētiskā skāde. Šovasar šajā sakarā būtu banāli piesaukt pieminekļus, baloži šķiet eņģeļi samērā ar to, kā pieminekļus Amerikā un dažā Rietumeiropas valstī ir apgānījuši Floida nāves aktivizētie pagātnes pārveidotāji jauna totalitārisma virzienā. Tāpēc pieminēsim tikai tos putnus, visupirms čurkstes, kas apķēza Rundāles pils un citu ēku sienas zem savām ligzdām. Šīs ligzdas ir apliecinājums tam, ka māja ir dzīva, jo pamestās mājās ne bezdelīgas, ne čurkstes nemēdz ligzdot, tāpēc pietiks ar to, ka zem ligzdas pie sienas piestiprinās kādu plāksnīti, uz kuras mēslojums uzkrāsies.

Tomēr pavisam mierā mēs baložus neliksim – piebremzēsim tikai šovasar, kad pat Vimbldonas tenisa turnīrs ir atcelts. Nākamgad tam atkal jānotiek, un atkal darba pilni spārni būs vienam no slavenākajiem putniem sociālajos tīklos, tuksneša klijānam Rufusam (Parabuteo unicinctus, angļu nosaukums Harris’s Hawk). Turnīram, kura patroni ir karaliskā ģimene, nudien nepiestāvētu baložu apķēzīti mundieri, un par to kopš 2003. gada rūpējas Rufuss, rītos un stundu pirms katras spēles veikdams lidojumu pār kortu, lai baložiem neienāktu prātā paganīties zālienā. Rufusam ir pat savi konti tviterī Rufus The Hawk un feisbukā. Tā kā tuksneša klijāni nebrīvē var nodzīvot 25 gadus, mums vēl ir cerības ieraudzīt Rufusu lidojam virs Vimbldonas kortiem.

Latviešu kompleksais

Vecos laikos, kad putnus pētīja caur stobru, pētāmo materiālu vienkārši nošaujot, arī putnu atbaidīšana bija vienkāršāks pasākums. Tomēr arī bez šaušanas ir iespējams radīt ierīces, kas putnus atbaida, turklāt neļauj viņiem pie ierīces radītajiem signāliem pierast. To ir pierādījuši arī latviešu zinātnieki, konkrēti Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūta pētnieki. Viņu šovasar prezentētā ierīce domāta putnu atbaidīšanai no komerciālajiem zivju dīķiem, ūdenstilpni periodiski apstarojot ar dažādas intensitātes un viļņu garuma izkliedētu lāzera starojumu, ko dzīvnieki uztver kā fizisku draudu, kā arī periodiskiem virsūdens un zemūdens akustiskiem signāliem. Testu laikā ierīce izrādījās ļoti efektīva – no apstarotajām ūdenstilpnēm pazuda ne tikai jūraskraukļi un zivju gārņi, bet arī ūdri!